Šengenas zona, kurā iekļaujas 22 no 28 ES dalībvalstīm, ir viens no nozīmīgākajiem ES sasniegumiem, kas simtiem miljoniem cilvēku ik gadu ļauj brīvi pārvietoties no valsts uz valsti, lai ceļotu, mācītos un strādātu.
Milzīgās migrantu un patvēruma meklētāju straumes no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem pērn izraisīja lielāko migrācijas krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Arī teroristi izmanto brīvās pārvietošanās iespēju, lai sarīkotu uzbrukumus.
Vēlētāju spiediena rezultātā vairākas ES dalībvalstis ir daļēji atjaunojušas dokumentu pārbaudes uz robežām, bet populistiski un galēji labēji spēki sev piesaista jaunus atbalstītājus, pieprasot pilnīgu robežkontroles atjaunošanu.
Francijas valdības ekonomiskās plānošanas aģentūra France Strategie norāda, ka Šengenas zonas likvidēšana būtiski ietekmētu tūrismu, tirdzniecību, darbaspēka mobilitāti un investīciju plūsmu, raksta izdevums Financial Times. Domnīca aprēķinājusi, ka pastāvīga robežkontroles atjaunošana uz ES iekšējām robežām līdz 2025. gadam bloka ekonomiku samazinātu par 0,8%.
Francijai, kas ir ES trešā lielākā ekonomika, robežkontroles atjaunošana īstermiņā izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro gadā, no kuriem pusi veidotu no tūrisma neieņemtā nauda. Ilgtermiņā Francijas ekonomika ik gadu zaudētu 10 miljardus.