Vainagus veidot nepieciešams arī augļu kokiem, piemēram, bumbierēm un ogu krūmiem. Ja bumbierēm veidojat vainagu, ieteicams zarus nevis izgriezt, bet lauzt - tā veidojas dabiska brūce, kas ātrāk aizdzīst. Lai aizsargātu no infekciju un kaitēkļu iekļūšanas, jāapziež ar potvasku.
Tiem var apgriezt zarus, gan veidojot formu un ierobežojot apjomu, gan mēģināt iesakņot, noliecot zaru un apberot ar zemi vietu, kur tas saskaras ar augsni. Tajā vietā izveidosies saknītes, un tad jauno augu atdala no mātesauga, zaru vienkārši nogriežot. Šādi rīkojas ar upenēm, jāņogām. Jāapgriež arī tie zari, kas tikuši bojāti, kuriem ir aizdomīga izskata lapas - iespējams, ieperinājies kāds kaitēklis vai miltrasa, vai tie, kas sakaltuši kaut kādu iemeslu dēļ.
Ziedošu krūmu apgriešana to pirmajos trīs līdz piecos augšanas gados ir ļoti svarīga, lai veidotos glīta vainaga forma un vēlamais apjoms.
Sevišķi tas attiecas uz ātraudzīgiem krūmiem (grimoņiem, fizokarpiem, plūškokiem un tamlīdzīgi), kas neveidoti ļoti ātri izaug un krūms ir ļoti augsts, izstiepts, bezformīgs. Šādiem krūmiem rudenī apgriež trešdaļu līdz pusi no auguma, ierobežojot viengadīgos dzinumus, kas dažkārt paguvuši pa vasaru izstiepties pat līdz divu metru garumam.
Apgriešana nepieciešama arī ligustriem, filadelfiem, ja vien tas nav izdarīts tūlīt pēc šo krūmu ziedēšanas. Noteikti jāparūpējas par ceriņu veco ziedkopu izgriešanu, neatstājot tās uz pavasari.
Rudenī ziedošos krūmus var apgriezt tagad vai arī atstāt uz pavasari (spirejas, čužas u. c.). Šiem augiem jānogriež apmēram trešdaļa auguma, nogriežot vecos ziedus.
Mūžzaļos dzīvžogus gan apgriež pavasarī - no aprīļa līdz maijam un, ja nepieciešams, aplīdzina jūlijā.
Ja dārzā aug daudzgadīgās graudzāles, apgrieziet arī tās, kaut nereti to izkaltušās ziedkopas tiek atstātas kā dekoratīvs elements, ko ziemā piesedz sniega cepurītes.