ES politiķi cer, ka Horvātijas sekmes gadiem ilgajās sarunās iedvesmos arī pārējās Balkānu valstis - Bosniju, Kosovu, Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju -, kas kāro pievienoties Savienībai. «Horvātijas sasniegums pierāda visam reģionam, ka ar smagu darbu, neatlaidību, politisko drosmi un apņēmību ir sasniedzama dalība ES,» Savienības prezidenta Hermaņa van Rompeja teikto uzsvēris Reuters.
Tomēr Serbijai, kas cerēja iegūt oficiālu kandidātvalsts statusu, ES samitā paziņoja, ka tas nenotiks agrāk kā martā. ES līderi uzteica serbu demokrātiskās reformas, taču aizrādīja, ka valstij jāatrisina domstarpības ar Kosovu, kuras neatkarību serbi neatzīst.
Serbijai kandidātvalsts statuss bija teju garantēts, kad valstij šogad izdevās notvert vairākus kara noziedzniekus. Tomēr pēdējos mēnešos uzliesmojusī vardarbība serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos apturējusi kāroto virzību tuvāk dalībai Savienībā.
«ES līderi ir pārāk aizņemti ar eirozonas krīzi, lai izšķiestu daudz laika, diskutējot par Serbijas statusu,» kāda Briseles amatpersona norādīja ziņu aģentūrai AP.