Hroniskās kaites draud ar milzu tēriņiem

Un par nespēju plānot liecina, piemēram, arī tas, ka krūts vēža slimniecēm arī vistreknākajos gados bija problēmas ar rekonstrukciju. Var likties, ka tas tāds nieks vien ir, taču padomāsim, kāpēc pie mums ir tik baismīgi daudz šī viegli atklājamā vēža ielaistu gadījumu? Varbūt tomēr lielā mērā tāpēc, ka sievietes baidās un klusībā cer, ka pāries....Turklāt rekonstrukciju ir iespējams veikt vai nu tām, kurām audzējs tika atklāts sākuma stadijā (un tad tas notiek uzreiz) vai arī, kad sieviete ir izārstējusies (un tad viss ir atkarīgs, cik ātri esi atnākusi- jo ātrāk, jo lielāka cerība, ka tas notiks, turklāt ātri). JEBKURĀ GADĪJUMĀ IELAISTO FORMU ĀRSTĒŠANAI TIEK TĒRĒTA MILZU NAUDA. Plus vēl slogs sociālajam budžetam....

Bet vispār tās atbrīvoto kategorijas ir tādas....piemēram, slimības ir dažādas (gan izmaksu, gan sastopamību ziņā), tāpēc objektīvi būtu plānot nevis summu visiem bērniem, bet skaitīt pa grupām....Onkoloģija vispār ir miglā tīts jēdziens pat ārstiem, jo viens labdabīgos audzējus pieskaita, otrs nepieskaita, lai gan, piemēram, smadzēnēs ir vairāk vai mazāk vienalga, jo vietas trūkuma dēļ mēslus )epilepsijas lēkmes, parēzes, paralīzes, insultus) sagādās jebkas...Ar grūtniecēm ir vēl trakāk nekā ar bērniem, jo, piemēram, pieļauju, ka ir zināms, cik sievietēm gadā karsto mezglu dēļ iestājas tireotoksiskā krīze, taču šaubos, vai ir atsevišķi uzskaitītas grūtnieces....Ar tuberkulozi problēmas tādas, ka ar to slimo daudzi tādi, kas pie ārstiem gadiem nav bijuši - gan bomži, gan pozitīvie un, tā kā tā ir infekcijas slimība, tad no jauna saslimušo skaits ir atkarīgs no daudziem faktoriem....JEBKURĀ GADĪJUMĀ ŠĀDA IZVĒLE IGNORĒJOT KONKRĒTAS SLIMĪBAS LIECINA VAI NU PAR VĒLMI IERAUT NĀSĪS ZINĀMU SUMMIŅU, VAI ABSOLŪTU SLINKUMU....

Bet vispār ar tām plānveida operācijām ir tāpat kā ar kompensējamajām zālēm- ja slimnieks laicīgi nedabūs to, kas viņam nepieciešams, tas ļoti bieži vienalga būs jādara, tikai vēl lielākā apjomā.

Ir viena lieta, ko ierēdņi ignorē: katram neārstētajam parasti ir radi, draugi, paziņas, kas, redzot visu šo jezgu, ne iet pieārsta, lai gan iespējams, ka viņiem sākumā pietiktu ar zālēm.