Bez fēna nedrīkst
Salons, kas vēl smaržo pēc krāsas, ir neliels - 16 m2. Iveta stāsta, ka šis ir pirmais posms viņas lielajā suņu rehabilitācijas centra projektā: «Ar kaut ko ir jāsāk. Un, tā kā neizdevās uzreiz atrast lielo zemes gabalu, izlēmu sākt ar ko mazu - suņu mazgātavu.» Ogrē ir pāris privātu suņu frizētavu, tomēr lielo suņu cirpšanu un mazgāšanu neviens nepiedāvā. Tuvākie pāris konkurenti ir tikai Rīgā.
Veidojot uzņēmuma cenu politiku, Iveta ir ņēmusi vērā izejvielu - šampūnu un balzamu - cenas, elektrības patēriņu, īri un arī sava laika izmaksas. Viena suņa nomazgāšana un izžāvēšana ir vismaz divas stundas intensīva darba un prasmju. Ja sunim process nepatīk, tas var ieilgt. «Ja suns ir radis vannoties no kucēna vecuma, ir vienkāršāk. Savukārt žāvēšana ar fēnu, šķiet, nepatīk nevienam. Tomēr bez fēna nedrīkst - sunim ziemā, pametot telpas, jābūt pilnīgi sausam. Ņemot to visu vērā, sarēķināju, ka viena vidēja izmēra suņa mazgāšanai būtu jāmaksā Ls 25. Ja suns lielāks - dārgāk, ja mazāks - lētāk.» Iveta plāno piedāvāt arī suņu frizēšanu: «Vienkāršu cirpšanu varam piedāvāt jau tagad, bet frizēšanai izstādēm piesaistīsim speciālistu.»
Lielajiem lētāk
Krāsotavas īpašnieks Andris Lazdāns, nosakot cenas, raugās, kas notiek tirgū. Pulverkrāsošanas cenas pamata aprēķiniem tiek ņemta kvadrātmetra cena, kas atkarībā no apjoma ir Ls 3-5 par pulverkrāsošanu un Ls 4-5 par skrotēšanu. «Teikšu godīgi - dažādiem klientiem ir dažādas cenas, visu nosaka pasūtījuma apjoms. Ja klients ir liela rūpnīca, cena būs zemāka nekā individuālam pasūtītājam. Tāpat cena būs augstāka, ja jākrāso sīkas detaļas - tās visas ir jāattauko, jānostiprina, lai varētu nokrāsot, un tā ir liela noņemšanās.» Uzņēmuma pakalpojumu izmaksu lielāko daļu veido elektroenerģija. «Mums viss darbojas ar elektrību - kompresors, žāvēšanas kamera. Otra lielākā izmaksu pozīcija ir darba algas,» stāsta Andris un piebilst, ka Latvijā šāda pakalpojuma cenas ir salīdzinoši zemas. «Viens klients bija pasūtījis Itālijā dzelzs vārtus, bet tiem nebija īstais krāsas tonis. Itāļi par vārtu pārkrāsošanu prasījuši 60 eiro kvadrātmetrā, pie mums šāds pakalpojums maksā vismaz sešas reizes lētāk.»
Kaulēšanās rezerve
Gaismas balonu ražotājs Kristiāns Līcis smejas, ka cenu politika viņa uzņēmumā esot komercnoslēpums: «Mēs cenšamies vadīties pēc konkurentu cenu līmeņa. Gaismas baloni maksā no 65 santīmiem par mazajiem baloniem līdz pat Ls 100 par lielo - 180 cm diametrā - balonu, kuru piedāvājam arī nomāt. Baloni ir vairākas reizes lietojami, mazajiem jānomaina vien pats balons un varbūt diožu bloka baterija, savukārt lielajiem baloniem vēlreiz izmantojams ir arī pats balons, kurš izgatavots no biezāka lateksa.» Dārgākie esot diožu bloka korpusi un elektroniskās plates, tāpat cenā atstāta rezerve tirgotāja peļņai un iespēja kaulēšanās manevriem.
Tirgus fluktuācijas
Tirgus vidējai cenai seko arī Reinis Balodis. «Litrīga rapšu eļļas pudele maksā Ls 1,21, linsēklu eļļa - Ls 1,50. Attiecīgi veikalā tie varētu būt Ls 1,60 un Ls 1,80. It kā jau būtiskāko cenas daļu veido izejvielu pašizmaksa, kas mēdz būt ļoti mainīga - pērn rapsis maksāja Ls 340 tonnā, bet šobrīd cena ir nokritusi līdz Ls 250 tonnā, tomēr eļļas cenas veikalu plauktos šīs svārstības maz ietekmē, jo ziemā rapša cena atkal, visticamāk, uzkāps līdz 300 latiem. Šīs svārstības vairāk ietekmē mana biznesa otru pusi - rapša spraukumu tirdzniecību. Tad nu zvanu klientiem un konkurentiem un prasu, kas ko par cik ir pircis vai pārdod. Pēc tā arī regulēju savas cenas,» atklāj Reinis. Protams, esot aprēķināta arī minimālā tirdzniecības cena, tomēr Reinis vairāk raugās uz to, kas notiek tirgū, nevis ekseļa tabulās: «Situācija mainās, un ir jāseko līdzi. Otra būtiskākā izmaksu pozīcija biznesa plānā man ir darbaspēka algas, tomēr, tā kā šobrīd esmu vienīgais darbinieks, tas vēl nav tik būtiski.»
Restorāna rēķini
Restorāna īpašnieks Valters Zirdziņš, veidojot ēdienu cenas, vadās pēc vienkārša principa - trešdaļu ēdiena cenas veido izejvielu izmaksas, trešdaļu - darbaspēka izmaksas, atlikušo trešdaļu - peļņa, amortizācijas un fiksētie darbības izdevumi. «Dzērieniem šis procents ir mazāks, jo tie paši par sevi ir dārgi, un man nešķiet pareizi likt lielu uzcenojumu, jo mēs tos neražojam uz vietas. Dzērienu pasniegšanā ieguldītās darbaspēka izmaksas ir minimālas, pretēji, piemēram, kartupeļu pankūkām. Tāpat cenu veido investīcija objektā - man ar pieticīgu aizņēmumu šis koeficients ir reiz trīs, bet restorānā, kur ir ieguldīti Ls 100 000 un ik mēnesi bankai jāatmaksā Ls 1000 kredīts, šis koeficients var būt arī reiz četri vai pieci. Līdz ar to arī augstākas ēdienu cenas nebūs pagrābtas no gaisa,» skaidro Valters.
Strādā idejas vārdā
Klaviermeistara Aivara Tomiņa pakalpojumu cenu pamatā veido materiālu izmaksas un ceļā iztērētā degviela. «Cilvēku pirktspēja nosaka to, ka ieguldītā darba cena nebūt neveido būtiskāko klavieru restaurācijas izmaksu pozīciju. Klavieru skaņošana maksā Ls 35, ieskaitot braukšanu pie klienta, un atkarībā no attāluma es nopelnu vai nu vairāk, vai mazāk, tāpēc cenšos vairākus klientus apvienot vienā braucienā, citreiz pat ar nakšņošanu,» stāsta uzņēmējs. Klavieru remonta un restaurācijas izmaksas var būt gan Ls 50, gan Ls 5000 atkarībā no ieguldītā laika un pūlēm. «Es cenšos izmantot pašus labākos materiālus, tam ir nozīmē, instrumentu skaņojot. Protams, ja instruments nav paredzēts koncertiem, tiek izmantotas arī lietotas rezerves daļas no citām klavierēm.»
Arī Līgas Auziņas darināto apģērbu cenas lielāko daļu veido materiālu izmaksas: «Es izmantoju labus audumus. Tas arī pamatā nosaka Moshmosh cenu, jo trikotāžai ir jābūt elastīgai, patīkamai pieskārieniem. Un tā nedrīkst mainīt savas dimensijas pēc mazgāšanas.» Atsevišķu cenas daļu veido veikalu uzcenojums, kas nebūt nav mazs, bet Līga stāsta, ka tas ir saprotami: «Veikalam ir jāmaksā īre, alga pārdevējam, nodokļi. Un mazās bodītēs, kādās tiek tirgoti mani izstrādājumi, apgrozījums nav liels, tāpēc arī uzcenojums ir augstāks.»