Šo summu veido apmēram 320 miljonu latu liels budžeta izdevumu samazinājums un aptuveni 180 miljonu latu lieli papildus ieņēmumi. Kopējie budžeta ieņēmumi nākamgad būs 3,7 miljardi latu, izdevumi - 4,3 miljardi latu, deficīts - 7,5% no iekšzemes kopprodukta.
Izdevumu samazināšanas daļā lielākais ietaupījums panākts, jau septembra beigās lemjot par atteikšanos no noteiktām valsts funkcijām vai finansējuma samazināšanu tām. Tādējādi ietaupīti 225 miljoni latu. Piemēram, 53 miljoni latu ietaupīti, samazinot finansējumu ar ekonomisko darbību saistītajām valsts funkcijām. Kultūras, sporta un atpūtas funkcijai izdevumi samazināti par 15 miljoniem. Sociālajā budžetā 40 miljoni tiks ietaupīti, ieviešot 350 latu griestus visiem valsts pabalstiem.
Nākamgad 44 miljonu latu ietaupījumu dos arī vienotās algu sistēmas ieviešana. Piektdien valdība atrisināja pēdējās ar tiesnešu un karavīru algām saistītās domstarpības. Sistēma paredz, ka par augstāko mēru algām valsts pārvaldē tiek pieņemta Ministru prezidenta 1908 latus lielā alga, tikpat saņems arī Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāji. Visi pārējie valsts pārvaldē strādājošie saņems mazāk, izņemot Valsts prezidentu, kurš saņems 2208 latus.
Savukārt 180 miljonu lielajā papildu ieņēmumu daļā lielāko artavu ienesīs manipulācijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tās ietver kapitāla pieauguma aplikšanu, atteikšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm (tai skaitā arī līdz 25 latiem samazināts neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamajiem) un dienesta automašīnu aplikšanu ar nodokli. Zemes nodokļa paaugstināšana par pusprocentu, mājokļa nodoklis, inženiertehnisko būvju aplikšana ar nodokli un lielāks maksājums par neapstrādātām lauksaimniecības zemēm kopumā dos aptuveni 38 miljonu latu papildu ieņēmumus. Valdībai gan nākamnedēļ ir jālemj, kuru no mājokļa nodokļa variantiem izvēlēties. Vēl nav zināms, vai likme būs vienāda visiem mājokļu īpašniekiem, kā to iepriekš tiecās noteikt valdība, vai progresīva, kā to piedāvā ekonomikas ministrija un TB/LNNK.
Ņemot vērā nepieciešamo samazinājuma apjomu, šo budžetu nebūtu iespējams izveidot tā, lai no tā neciestu iedzīvotāji, atzīst DnB Nord bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Stiprāk par citiem sitienu pa savu maksātspēju izjutīs maznodrošinātie un vidusslānis, piebilst SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņš arī uzsver, ka pie šī sitiena lielākoties vainojama pabalstu griestu ieviešana, savukārt «mājokļa nodokļa kaitīgā ietekme uz mājsaimniecību budžetu ir pārspīlēta».
Pozitīvi Dienas aptaujātie eksperti novērtē to, ka nākamā gada budžeta samazinājumi minimāli kaitē valsts konkurētspējai. Eksperti norāda, ka viskaitīgākā tai būtu lielāka darba algu aplikšana ar nodokli, kas nav notikusi. Taču tā zināmā mērā ir paveikta slēptā veidā, piebilst P.Strautiņš, jo ir samazināts neapliekamais minimums.