Jāuzsūc dabas krāsas
Dienās, kad saule nelutina un tuvojas tumšais rudens laiks, kā psiholoģiski sagatavoties, kā tikt tam pāri un neieslīgt depresijā? Aina Poiša atbild, ka vislielākā māksla ir pieņemt dabas ritējumu. Visu nevaram pārveidot pēc saviem ieskatiem. Šobrīd ir vasara un jācenšas noenkurot labās sajūtas, jo ķermenis atveras un uzsūc to, ko piedāvā daba, - sauli, vēju, vizuāli ar acīm puķu krāsas, zāles nokrāsas. Jāsaplūst ar dabu, nevajag nekādas tabletes, ne antidepresantus. Vēl oktobris būs zelta krāsā, bet novembrī līdz decembrim, kas ir kritiskākais periods, jāatceras emocionāli labs pārdzīvojums.
«Krāj, kamēr var uzkrāt, un tumšajos mēnešos atraisi radošo iztēli, smagākos brīžos vēlreiz iztēlē izsmaržo vasaras smaržas, ieraugi ziedu krāsas, tā ir galvenā bagātība,» uzsver Aina Poiša. Viņa smaidot stāsta, ka šovasar gar jūru vairākas reizes nogājusi 20 kilometru: «Es lepojos ar sevi, tā ir laba slodzīte, vairāk pat nevajag, lai vakarā pēc tam vēl spēju pasmieties.»
Daudzus fiziski un garīgi sasaista stress. Jautāju, kā viņai izdodas sabiedrībā būt atraisītai, smaidīgai? «Varu ieteikt, ka nevajag skriet laikam pa priekšu. Pēc savas būtības esam pesimisti un, plānojot nākotni, bieži paredzam ne to labāko. Optimisms jāuztrenē, protams, lai neizskatītos pēc pajoliņa. Nācies dzirdēt, ka atvērtus cilvēkus, uzlādētus ar pozitīvo enerģiju, uztver neticīgi, ar aizdomām, vai tas iespējams bez papildu stimuliem? Bieži ir pieliktas lielas pūles, lai tas kļūtu par dabu,» teic Aina Poiša.
«Cilvēki, ar kuriem saskarsmē ir viegli, atzīstas, ka bijuši novesti līdz bedrei, sapratuši, ka jāiemācās mainīt attieksmi pret dzīvi. Par mērķi jākļūst dienu sākt ar domu, ko labu šodien piedzīvošu, nevis, kas atkal sagaida, kas uzkritīs. Protams, dzīvē neiztikt arī bez problēmsituācijām, bet jāiemācās par nopietnām lietām runāt vieglāk,» šoreiz padomu dod psihoterapeite.
Katram ir tiesības dalīties pārdzīvojumos, bet nav labi, ja citam uzkrauj savu smagumu. Tā ir liela atšķirība. Dalīties nozīmē pastāstīt, ko jūtu, kā klājas, nevis apgalvot, ka nevienam nav tik slikti kā man. Profesionāli psihoterapeita darbā uzklausīšana ir aktīva darbība, tādēļ jāiemācās atslēgties, lai līdz galam neiztērētu savus spēkus. Jebkurš cilvēks, ja ir sasprindzis, nevar ražot labas idejas, tādēļ svarīgi ir saglabāt sevī vieglumu.
Iesaka vingrot
«Manā sezonas plānā, jo neesmu izvēlējusies dienu, kad to sākšu, ir piecu vingrinājumu komplekss savas enerģijas koncentrēšanai un profilaksei pret novecošanos, ko man iemācīja draudzene,» atklāj Aina. Vingrojumi saistīti ar pareizu elpošanu. Pirmais, kas iepaticies, ir griešanās ap savu asi. Ķermenis jāiztaisno, rokas jāizpleš kā spārni un līdzīgi, kā to dara balerīnas, jāapgriežas ap savu asi. Sākumā vismaz trīs reizes, līdz vēlāk to spēj 21 reizi. Viss jādara ar prieku, tad var izjust siltumu, tiek iekustināta asinsrite un iegriezta enerģija. «Sevi jāiegriež kā rotaļu vilciņu katru rītu. Ja ķermenis ir iekustināts, labāk raisās arī domāšana. Tādā veidā uzņemies atbildību par sevi, savu labsajūtu, tālāk par citiem cilvēkiem, par dzīvi, un tam nevajag daudz laika,» stāsta Aina. Pārējie vingrinājumi saistīti ar stiepšanos, lai pamodinātu dažādas muskuļu grupas.
Līdz šim katru rītu Aina arī vingrojusi, atradusi sev piemērotu veidu, kas nelauž un nerada diskomfortu. Aina Poiša iesaka šo darbošanos arī citiem pieņemt kā dzīves normu, lai labi izskatītos, labi justos, lai būtu enerģijas lādiņš, ko dot citiem, nevis meklēt vainīgos, kāpēc tā vai tā... Apkārtējā vide atkarīga un veidojas no visu mūsu attieksmes pret dzīvi. Visbiežāk cilvēku acu skati ir nolaisti, reti kurš ieskatās otram acīs un velta smaidu.
Vistumšākajā laikā cilvēki akūti izjūt saules trūkumu, uzmācas depresija. Aina Poiša psihoterapeites praksē pieredzējusi, kā depresīvu krīzi pārdzīvo cilvēki, īpaši radošo profesiju pārstāvji, kas ir spēku plaukumā, bet paātrināti zaudējuši darbu. Ja esi sastindzis, esi kā garīgi miris - gaidi, kad citi izdarīs tavā vietā, nāks tevi glābt, esi sadudzis, čīksti, vaidi, meklē vainīgos, jūties nelaimīgs, nevajadzīgs, nemīlēts, atstumts. Grūti tikt pāri izstumtības sajūtai no sociālās vides, tādēļ jāmeklē spēku rezerves jau laikus. Tam vispiemērotākā ir vasara, kad daba ir atvērta, tad no sastinguma vieglāk atbrīvoties arī cilvēkiem.