Daudzās sabiedroto uzslavas Latvijas karavīriem nav tikai skaisti vārdi. Tā novērtēta Latvijas attieksme pret globālo un savu individuālo drošību. Ar simtiem karavīru un virsnieku saspringtajām un bīstamajām gaitām Afganistānā samaksāts par Latvijas sabiedroto attieksmi pret mūsu valsts drošību. Tagad tas būs redzams militārajās mācībās Ādažos Sabre Strike 2011, kurās ar līdz šim lielāko kontingentu Latvijā piedalīsies amerikāņi. Par priviliģētajām iespējām, ka tiek veiktas NATO lidmašīnu patruļas, nākas pateikties arī mūsu mediķiem, sapieriem, kājniekiem un zemessargiem. Viņi ir atgriezušies ar pieredzi, ko nevar iegūt nekur citur. Karošanas prasme, kas ir derīga Afganistānā, tāda paliek arī Latvijā.
Bez nepatīkamiem pārsteigumiem arī šoreiz pagājusi valdības slēgtā sēde, kurā vienbalsīgi apstiprināts misijas mandāts vēl vienam gadam. To pašu simt deputātiem šo ceturtdien ieteikusi izdarīt arī Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisija. Nav pārsteidzoši, ka pretējas vēlmes vadījušas Saskaņas centra pārstāvjus. Viņi kārtējo reizi likuši noprast šī politiskā veidojuma pilnīgi atšķirīgo skatījumu uz drošības jautājumiem.
Balsojums valdībā devis pozitīvu signālu vismaz par dažām lietām. Pirmkārt, apliecinājis atbildīgu izturēšanos pret mūsu sabiedrotajiem NATO un izpratni, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā būtu pāragri pasludināt nacionālā kontingenta izvešanu. Otrkārt, šāda apņemšanās parāda, ka valdība ir gatava ātri reaģēt uz 175 vīrus lielā kontingenta vajadzībām. Un ļauj cerēt, ka ar 12 miljonus latu gadā (diezin vai pārāk liels ieguldījums starptautiskajā drošībā) izmaksājušās misijas nodrošinājumu nopietnu problēmu nebūs arī nākotnē. Tagad to atvieglo arī iespējas Aizsardzības ministrijai vērsties tieši pie Ministru kabinetā ar lūgumu veikt neatliekamas iegādes.
Minētie 12 miljoni nav vienīgā naudas summa, par ko iespējams runāt Afganistānas misijas sakarā. Nodokļu maksātājiem der zināt, ka līdzšinējos gados Latvijas bruņoto spēku karavīru profesionālismā ieguldītā nauda nav tikusi iztērēta velti. Ieguvums ir latviešu karavīru prasme rīkoties ar vienota standarta bruņojumu, spēja komunicēt ārvalstu profesionālajā vidē, apgūt jaunākos komunikācijas līdzekļus, visbeidzot - sevi parādot kā prasmīgus un atjautīgus karavīrus.