«Diemžēl nokritu trases augšdaļā. Zaudēju līdzsvaru, un vairs nebija variantu noturēties kājās. Pēc tam jau attapos trases nožogojumā,» Roberts restaurēja straujo notikumu gaitu. «Sākumā pašam likās, ka viss ir kārtībā. Pēc pirmajām sacensībām nobraucienā pirms dažām dienām bija arī lielāka pārliecība. Taču vēlreiz līdz finišam diemžēl netiku. Protams, ka esmu sarūgtināts.»
Lai gan atpalicība rezultātos no elites ir vairāk nekā acīmredzama, Roberts negrasās mest plinti krūmos. «Galvenais ir turpināt braukt. Šīs sacensības man bija kā nevienas - nebijusi pieredze. Šī ir piektā sarežģītākā trase pasaulē. Ir vairāk pārliecības, ka nākotnē izdosies. Nožēlot dalību olimpiskajās spēlēs nav iemesla.»
Protams, Roberts apzinās, ka panākt eliti viņam nebūs pa spēkam nekad: «Taču es tik un tā tiekšos uz augšu. Kaut vai panākt krievus, kas vairākus gadus brauc labā līmenī. Nobraucienā biju vienīgais no tādas valsts, kurā nav kalnu. Taču neviens jau man ceļazīmi nedāvināja. To ieguvu, izpildot A normatīvu, kas nebūt nebija viegli. Prieks, ka esmu piepildījis olimpisko sapni. Mans mērķis bija piedalīties, jo tāda taču ir olimpiskā devīze.»
Ar trešo piegājienu olimpisko zeltu beidzot izcīnījis amerikānis Bode Millers. Pēc nobrauciena disciplīnas viņš ieņēma septīto vietu, no līdera norvēģa Aksela Lunda Svindāla atpaliekot nepilnu sekundi (+0,76). Slalomā Millers deficītu ar uzviju atguva, bet norvēģis netika līdz finišam. Sudrabu nopelnīja horvāts Ivica Kosteličs (+0,33), bronzu - Silvans Curbrigens (+0,40). Zīmīgi, ka neviens no trim medaļniekiem pēc nobrauciena disciplīnas nebija labāko pieciniekā.
Rodem olimpiskās spēles ir noslēgušās, taču debiju gaida vēl divi Latvijas kalnu slēpotāji - Liene Fimbauere un Kristaps Zvejnieks. Nedēļas vidū abi startēs milzu slalomā, bet nedēļas nogalē - arī slalomā.