) Šādi Kāpēcīša jautājumi par ielu vārdu izcelsmi un nozīmi reizēm nodarbina arī pieaugušos. Ir skaidrs, kā radies Brīvības bulvāris, K.Valdemāra iela vai Džohara Dudajeva gatve (ja vienīgi tas kādam nav pieņemams politisku iemeslu dēļ). Taču tie ir izņēmumi. Gluži tāpat kā cilvēki reti zina, kādēļ viņiem piešķirts viņu vārds, vairumā gadījumu viņiem arī nav skaidrs, kāpēc attiecīgajai ielai ticis tieši tāds nosaukums.
Latvieši savus ielu nosaukumus paši devuši tikai aptuveni 90 gadu. Vēsturiskie ielu vārdi bieži ir tulkojums no vācu valodas. Taču iespējams, ka daži no vecākajiem nosaukumiem, kuru saturā ietverts reljefa raksturojums un ko senos dokumentos lasām latīņu vai lejasvācu valodā, ir darināti, tulkojot šejienes latvisko vietu nosaukumus, raksta Valija Dambe vietvārdiem veltīto rakstu apkopojumā Onomastica Lettica. Piemērs varētu būt Alksnāja iela, senos laikos pazīstama kā Alkšņu muklāja iela, kas 1401.gadā latīniski (kombinēta ar lejasvācu valodu) rakstīta platea Elrebrok. Tāpat arī Smilšu ielas nosaukums, kas 1317.gadā latīniski rakstīts platea arene un viduslejasvācu valodā sant strate, varētu būt tulkojums no latviešu valodas.
Fonētiskas metamorfozes
Ielu nosaukumu izcelsmē ir visai universāli likumi. Rīgā, gluži kā citviet, tie bieži raksturo ielas atrašanās vietu (piemēram, Māras aleja pie Māras dīķa) vai attiecīgās ielas virzienu (Bauskas iela). Dažu ielu nosaukumos vērojama saistība ar tur esošiem objektiem. Piemēram, swine strate (cūku iela viduslejasvācu valodā), kas, iespējams, tā nosaukta tur reiz esošo Cūku vārtu dēļ, vēlāk pārtapusi par cēlāk skanošo Schwimmstrasse un attiecīgi Peldu ielu. Vairāki ielu nosaukumi atspoguļo rīdzinieku nodarbošanos (Kalēju iela). Daži ielu nosaukumi radušies no to iedzīvotājiem - piemēram, Krievu iela, Edvarda Smiļģa iela vai Ojāra Vācieša iela. «Ielu kāda cilvēka vārdā var nosaukt desmit gadu pēc cilvēka aiziešanas,» piebilst Gunārs Armanis, kādreizējais Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas loceklis un Rīgas pazinējs.
Dažkārt ielu nosaukumi fonētisku pārmaiņu dēļ laika gaitā mainījuši arī savu nozīmi. Interesanta metamorfoze notika, kad no ielas nosaukuma namīpašnieka vārdā viduslejasvācu valodā die Sunder strate (Zundera iela) tā vācu valodā tapa par Sￃﾼnderstrasse un tika latviskota par Grēcinieku ielu. Savukārt bijušās Karātavu ielas pārtapšanu par tagadējo Bruņinieku ielu, iespējams, var skaidrot ar mēģinājumu padarīt tās nosaukumu korektāku.
Cara sievu ielas
Ielu nosaukumus veidojot mūsdienu birokrātiskajā pasaulē, par formālo pamatu procesam kalpo Ministru kabineta noteikumi. «Taču, izvēloties nosaukumu, tiek ņemtas vērā katras vietas tradīcijas - ja, piemēram, rajonam ir kādi raksturīgi putni un augi, tad turpina ar tiem, ja vien šis fenomens nav izsmelts,» stāsta G.Armanis. «Piemēram, Mežaparka vecajā daļā ielām ir Hanzas pilsētu nosaukumi un arī ezermalā jaunajai apbūvei «piešpricēja» citus Hanzas pilsētu nosaukumus.» Guberņciema ielām pie Bolderājas, kuras apkārtnē ir Bumbu kalniņš un Daugavgrīvas cietoksnis, tika nosaukumi, ko iedvesmojušas Brīvības cīņas. «Ir ļoti daudz un arī pamatoti iesniegumi no iedzīvotājiem. Piemēram, kāds Trīsciema ilgdzīvotājs uzrakstīja, ka vēlētos ielai senlejas nosaukumu. Viņš pierādīja, ka tur ir upes senleja,» stāsta G.Armanis un piebilst: «Ar Džohara Dudajeva gatvi ir citādi, tā ir politika. Saeimā nāca vesela komisija, jo Dudajevam ir piemiņas vietas Viļņā, Krakovā, Varšavā, Kijevā. Ja atmodas sākumā to ielika, tagad būtu ļoti grūti pamatot to atcelšanu. Tagad vēlas Pils laukumu pārdēvēt par Čakstes laukumu, ņemot vērā Meierovica bulvāra precedentu.»
Noskaidrot Struktoru ielas nosaukuma cilmi nav viegli un nākas runāt ar Ingrīdu Niklāvu, Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas priekšsēdētāju. Taču pat viņa atzīst, ka vairumā gadījumu viņa nezina ielu nosaukumu izcelsmi un lūdz piezvanīt pēc pusstundas. Tikmēr viņa noskaidrojusi, ka Struktoru iela izveidota 1901.gadā, pieminot būvsabiedrību Struktors, kas tur reiz darbojusies. Savukārt par Elizabetes ielu noskaidroju, ka tā nosaukta cara Aleksandra I sievas vārdā līdzīgi kā cita centrāla Rīgas maģistrāle - Marijas iela, ar ko pieminēta cara Aleksandra II sieva. «Taču galvu ķīlā nedodu, ka tas tiešām tā ir,» godīgi atzīst I.Niklāva.