Tagad, kad dižā vientuļa vairs nav - vismaz šai saulē -, salas mājā dažreiz drīkst iekļūt. Tikai tas jāsaskaņo ar Ingmāra Bergmana fondu Stokholmā, taču līdz Stokholmai no Gotlandes tālu. Un rejošais suns rūpīgi veic sarga pienākumus - nevienam neļauj tuvoties pat logiem. Tik vien kā drīkstat uzmest aci Bergmana slavenajam šķūnim (kur meistars iekārtoja elegantu kinoteātri ar četrpadsmit vietām - tagad tur filmas drīkst skatīties tikai trīspadsmit cilvēku, jo Bergmana krēslā neviens nedrīkst sēdēt!) un aizčāpot uz salas kapsētu, lai pie necilās režisora kapu kopiņas noliktu kādu ziediņu.
Ielūkoties «Bergmana pasaulē» Aitu salas mājā varat jau šobrīd, spiežot šeit:
http://www.flickr.com/ photos/rip1ey/4772143673/in/photostream/
Visinteresantākais foto, manuprāt, ir nevis Bergmana apzīmētais naktsgaldiņš, bet gan bilde no grāmatplaukta - zinot par IB maniakālo pedantismu (režisors gadu desmitiem lietoja vienas un tās pašas firmas ražotu tualetes papīru - par to man stāstīja Stokholmas Dramaten teātra aktieri), nešaubos, ka fakts - viņa bibliotēkas plauktā tieši zem Bībeles guļ grāmata par rūķīšiem - Bergmanam nav nejaušs, bet gan simbolisks un kaut ko nozīmē. Žēl, ka atbilde aiznesta uz debesīm.