decembrī. «Šis ir laiks, kad var izsist reģioniem pēc iespējas lielāku naudu nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā,» uzskata E. Zalāns, kurš E. Sprūdža iestāšanos par pašvaldību referenduma likumu un deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās uzskata par daudz mazsvarīgākiem uzdevumiem. E. Sprūdžs savu veikumu cīņā par Eiropas naudu nevērtē kā niecīgu. Taču tas nav bijis tik pamanāms kā viņa spēkošanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
E. Zalāns ieies vēsturē kā reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs, kurš 2009. gadā pabeidza administratīvi teritoriālo reformu. Savukārt no sava priekšgājēja Aigara Štokenberga viņš 2007. gadā mantoja arī pienākumu cīnīties par Eiropas fondu finansējumu reģioniem jaunajā plānošanas periodā, kas drīz beigsies. Toreizējā Aigara Kalvīša (TP) valdība izšķīrās atbalstīt 17 reģionālās attīstības centrus, kuriem bija priekšrocības ES fondu naudas saņemšanā pilsētvides attīstībai. Ārpus šī saraksta palika arī Latgales pilsētas Preiļi, Balvi, Krāslava, Ludza - tieši tās pašvaldības, kuras tagad slavē aizejošo ministru E. Sprūdžu.
Beidzot kāds palīdzēja
«Par Latgales rīcības programmu mēs ministram esam pateicīgi. Tiekoties ar Edmundu Sprūdžu, atcerējāmies to, kas bijis labs, bet par tālāko jau nerunājām,» pēc ministra vizītes sacīja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Latgales partija). Balvu novada priekšsēdis Andris Kazinovskis (LZS) ministra veikumu vērtē līdzīgi, «jo beidzot viens ministrs mēģināja analizēt Latgales situāciju un tai sniegt palīdzību, no cilvēciskās puses mums pretenziju nav». Cita lieta, ka pašvaldības pārraugošais ministrs neesot bijis tik spēcīgs, lai nostātos pret centralizācijas tendencēm, kas mazina pašvaldību lomu. Kādreizējais Saeimas deputāts un vēl viens bijušais ministrs Māris Kučinskis Latgales mēru izteikto atzinību saista tieši ar to, ka savulaik vairākas Latgales pilsētas neiekļāva to reģionālās attīstības centru sarakstā, kas varēja pretendēt uz ES finansējumu pilsētu infrastruktūras attīstībai, ko sev izcīnīja Līvāni. Nauda veidojot arī attieksmi.
E. Sprūdžs apgalvo, ka jau pilnvaru sākumā viņš Eiropā ministru līmeņa diskusijās aizstāvējis teritoriāli integrēto pieeju iepretim sektorālajai pieejai, lai lielāka teikšana ES fondu naudas sadalē būtu pašvaldībām, nevis ministrijām. Nacionālā attīstības plāna sagatavošanas laikā esot panākts, ka fondu līdzekļi būs pieejami pierobežas, piekrastes pašvaldībām, kā arī reģionālās attīstības centriem. «Nav tā, ka nekas nav darīts,» apgalvo ministrs, kuram gan nav izdevies panākt, lai lielāka ietekme ES fondu apgūšanā būtu viņa vadītajai ministrijai. Bija pat dzirdēts, ka ir centieni to samazināt. Nepilnos trīs mēnešos, kurus viņš vēl grib būt amatā, galvenais jautājums būšot, kā šo naudu sadalīt. Ministrs sola aizstāvēt daļēju kvotu principu.
Ko vēl cer pagūt
«Man ir ambīcija panākt, lai par Eiropas fondu līdzekļu sadalījumu Austrumu pierobežai pašvaldības Latgales plānošanas reģionā varētu lemt pašas,» teica E. Sprūdžs. Runa ir par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu nepilnu 50 miljonu latu apmērā, uz ko var pretendēt 16 pašvaldības. Ministrs arī cer, ka kādreiz tomēr tiks iedzīvināta valsts investīciju programma, kuras atjaunošanai valdība konceptuāli ir piekritusi. Taču nākamā gada budžetā šim mērķim nauda tomēr netika atrasta. No investīciju programmas varētu atbalstīt tās 89 pašvaldības, kuras nav reģionālās attīstības centru modelī «9 plus 21» un kurām līdz ar to būs ierobežotas iespējas pretendēt uz ES fondu naudu. No investīciju programas 2014. gadā bija prasīti pašvaldībām 10 miljoni latu, ko valdība nepiešķīra. VARAM vēlējās šo summu palielināt līdz 30 miljoniem latu 2016. gadā. Ir arī paredzēta tāda kārtība, lai izvairītos no politiskās investīciju dalīšanas, kāda notika agrāk.
E. Sprūdžu uztrauc arī mazo pašvaldību nepabeigtie ūdenssaimniecības projekti, jo tām nākamajā plānošanas periodā vairs nebūs pieejams finansējums. Situāciju premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) novērtējis ar izpratni, atzina E. Sprūdžs. Šādos gadījumos ar atsevišķu valdības lēmumu varētu piešķirt līdzfinansējumu no speciālas programmas projektu pabeigšanai. Līdz valsts svētkiem 18. novembrī ministrs vēlas kopā ar Kultūras ministriju īstenot arī kultūras namu digitalizācijas projektu, lai pašvaldībās varētu translēt koncertus un teātra izrādes. No tā varētu būt vēl viens ieguvums - ja tiešraižu nodrošināšanu uzticētu Latvijas Televīzijai, paralēli varētu veidot koncertu un izrāžu arhīvu. Finansējums šim mērķim paredzēts no VARAM informācijas tehnoloģiju programmas līdzekļiem.