«Mums gāja ļoti labi,» priecīgi pēc tikšanās ar S. Sobjaņinu atzina N. Ušakovs. Ir panākta vienošanās, ka nākamgad maijā notiks jau agrāk iecerētās Maskavas dienas Rīgā, bet tās būs īpaši veltītas ekonomiskajai sadarbībai. Viņš uzaicinājis S. Sobjaņinu apmeklēt Rīgu, iespējams, tieši Rīgas dienu laikā. «Varam palielīties, ka šā gada 10 mēnešos attiecībā pret pagājušā gada 10 mēnešiem preču apgrozījumus starp Latviju un Maskavu pieaudzis par 22,1%, bet preču eksports no Latvijas uz Maskavu - par 39,4%. Izsniegto vīzu skaits uz Latviju šā gada novembrī pret pagājušā gada novembri pieaudzis par 83%. Tas nozīmē, ka šie cilvēki brauks pie mums sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu,» norādīja N. Ušakovs. Savukārt februārī būšot iekārtotas telpas Rīgas pārstāvniecībai Maskavā un tā sāks strādāt, konsultējot Latvijas uzņēmējus un palīdzot sadarboties ar partneriem ne tikai Maskavā, bet arī reģionos.
Mazāk priecīga ziņa saņemta par Jelgavā nesen atklāto rūpnīcu Amo Plant, kas gandrīz pilnībā pieder Maskavas valdībai, un bija plānots, ka tā varētu pasūtīt autobusus Maskavas vajadzībām. Šis ir viens no bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova projektiem, kas nav guvis viņa pēcteča atbalstu. «Tikšanās laikā ar prezidentu jelgavniekiem tika skaidri pateikts, ka vienīgais, ko var izdarīt Jelgavas dome, - palīdzēt atrast jaunu investoru, jo Maskavas pašvaldība nenodarbosies ar komercdarbību un pārdos arī citas tai piederošās rūpnīcas,» situāciju komentēja N. Ušakovs.
Uzņēmuma izpilddirektors Aleksejs Maslovs portālam Nozare.lv bija izteicies, ka šāds Maskavas vadības lēmums vērtējams pozitīvi, jo pilsētas investīcijas bija vajadzīgas tikai sākumā. Janvārī Jelgavā ieradīsies Maskavas delegācija, ar kuru runās par iespējamajiem nākotnes scenārijiem.
Valsts prezidenta vizītes laikā izskanējusi ziņa par Latvijas iespēju iesaistīties vērienīgā projektā, līdz 2018. gadam, kad Krievijā notiks Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs futbolā, izveidojot ātrgaitas dzelzceļa līniju starp Rīgu un Maskavu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādījis, ka šī līnija jāveido kā ES un Krievijas projekts un tam varētu piesaistīt ES līdzekļus. Ekonomikas ministrs Artis Kampars pieļāvis, ka projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 4,2 miljardiem latu, ziņo LETA.