Noteikumu projektā ir minēts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā, - gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, teikts noteikumu projekta anotācijā. Jaunās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās u.c. Plānots, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums būs līdzīgs kā Austrijā, kur šādas normas ir spēkā jau kopš 2009. gada. Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.
«Mēs esam par veselīgāku pārtiku,» topošos MK noteikumus atbalsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Visas normas, kas iekļautas noteikumos, ir saskaņotas ar ražotājiem, vienīgi no LPUF puses bijis ierosinājums pagarināt pārejas periodu. Pašreiz virzītajā noteikumu projektā paredzēts, ka jaunā kārtība stātos spēkā 2016. gada 1. janvārī, nosakot viena gada pārejas periodu to pārtikas produktu, kuros maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums tiks pārsniegts, ražošanai un iztirgošanai. Šos pārtikas produktus būs atļauts izplatīt Latvijā vēl līdz 2017. gada 1. janvārim. «Daudzi mazie uzņēmumi nav tam gatavi, varbūt ir arī tādi uzņēmēji, kas par šiem noteikumiem nemaz nav dzirdējuši,» pieļauj I. Šure. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa ražotāju jau ir mainījuši produktu receptūru, bet šobrīd jautājums varētu būt par tā saucamajiem krējuma izstrādājumiem, kuros ir paaugstināts transtaukskābju daudzums.
Šos pašus produktus, kurus gan tagad par krējuma izstrādājumiem vairs oficiāli saukt nedrīkst, riska grupā ieskaita arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš uzsver, ka lielākajai daļai piena produktu nav izejvielu, kurās būtu transtaukskābes vai tās rastos tehnoloģiskajā procesā.
Sarunā ar nozares speciālistiem parādās gan vēl daži aspekti, kam vērts pievērst uzmanību. «Ļoti gribētos, lai sasparojas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuros ir ļoti daudz problēmu. Dānijas pieredze liecina, ka arī frī kartupeļus var pagatavot ar ļoti zemu transtaukskābju saturu,» norāda I. Šure. Kā viņa, tā J. Šolks arī uzsver, ka svarīga būs noteikumu izpildes kontrole, īpaši tas attiecas uz importa produktiem, lai nerastos nevienlīdzīga situācija. «Norma no sabiedrības veselības viedokļa ir pozitīva, bet nedrīkst būt tā, ka daļa paliek nepārbaudīta. Ar to jānodarbojas Pārtikas un veterinārajam dienestam, bet ir bažas, vai viņiem būs pietiekami resursi,» izteicās J. Šolks.