Tāpēc tiek uzņemti tikai izcilnieki - pārējiem gribētājiem atliek stāties kādā ārvalstu augstskolā. Izvēlējos RSU, jo tās vārdu pazīst arī citur pasaulē un te par samērīgu studiju maksu vienlaikus var apgūt ne vien teoriju, bet lielā mērā arī praksi. Turklāt Latvijā ir krietni vairāk gribētāju labot zobus pie praktikantiem - aiz durvīm vienmēr būs rinda, kamēr Vācijā izmēģinājumam kāds jāmeklē radu un paziņu lokā,» savu izvēli pamato Filips un atklāj, ka arī gandrīz visi viņa kursabiedri, kuri stomatoloģiju RSU ieradušies studēt no citām valstīm, zobārsta diplomu plāno iegūt tepat.
To gan nevarētu teikt par vispārējās medicīnas studentiem. RSU dati rāda, ka apmēram trešdaļa ārzemnieku, kuri sāk studijas šajā programmā, tās nepabeidz. Vairumā gadījumu diplomu viņi iegūst, taču jau savā dzimtenē. Filips zina stāstīt, ka studenti šādi rīkojas praktisku apsvērumu dēļ: «Pēc četriem semestriem medicīnas studentiem Vācijā ir liels starppārbaudījums, ko daudzi nenokārto. Rezultātā kursos atbrīvojas vietas, un vācieši no citu valstu universitātēm, tostarp RSU, steidz tikt galā ar minēto pārbaudījumu, lai šīs vietas ieņemtu.»
Slēgtā skaita princips jeb limits, cik studentu valsts augstskolas drīkst uzņemt medicīnas studiju programmā, ir ne vien Vācijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Ne visi jaunieši spēj izturēt stingrās iestāšanās prasības, lai tiktu savas valsts augstskolā jau pirmajā gadā, tāpēc meklē iespējas studēt ārzemēs.
Tendenci līdzīgi pamato arī topošais ārsts vācietis Niko, kurš RSU jau izmācījies pusi noteiktā laika un plāno studēt arī atlikušo termiņu: «Esmu Latvijā iedzīvojies un domāju, ka neko nezaudēšu, ja studijas pabeigšu te, nepārbaudot visam pa vidu veiksmi atkal Vācijā.»
Jāmācās arī latviešu valoda
Patlaban RSU pilna laika programmās pastāvīgi studē vairāk nekā tūkstoš ārzemnieku. Pēdējos divos gados šis skaitlis ir divkāršojies, bet pieaugums ir vēl uzskatāmāks, ja salīdzina ar 2009. gadu, kad RSU studēja tikai 63 ārzemju studenti. Gandrīz visi ārvalstnieki RSU apgūst medicīnu, bet apmēram desmitā daļa - zobārstniecību. RSU pārstāvis Edijs Šauers atklāj, ka teju puse ārzemju studentu ir vācieši, bet otra lielākā grupa ir Skandināvijas valstu pilsoņi. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes ārstniecības programmā šogad uzņemti tikai 27 ārvalstnieki - arī te vācieši ir vairākumā.
Ne vienas, ne otras augstskolas pārstāvji neuzskata, ka iemesls ārzemnieku interesei par medicīnas studijām Latvijā ir vieglāk izpildāmie uzņemšanas kritēriji un pats studiju process. RSU rektors Jānis Gardovskis norāda, ka ārzemju studentiem, kuri vēlas iestāties viņa vadītajā augstskolā, jāizpilda stingrākas prasības nekā vietējiem - bez eksāmenu vērtējumiem tiek pieprasītas ar atzīmes matemātikā vai fizikā, jābūt nokārtotam angļu valodas testam, rekomendācijas vēstulēm no vidusskolas, kā arī rakstiski izklāstītai paša motivācijai. «Šogad RSU ārvalstu studentu uzņemšanas konkursā bija trīs pretendenti uz vienu vietu. Tāpēc noteikti nepiekrītu apgalvojumam, ka pietiek tikai ar gatavību maksāt studiju maksu.»
Savukārt LU ārzemniekiem jābūt gataviem mācīties latviešu valodu, pretējā gadījumā viņi nespēs apgūt praktiskos mācību priekšmetus. Niko atklāj, ka viņa tautieši medicīnu ārpus Vācijas iecienījuši studēt ne vien Latvijā, bet arī Polijā un Ungārijā. Protams, atalgojuma atšķirības dēļ reti kurš ar kādu no šīm valstīm saista savu profesionālo darbību.
Aizbraukšana kā rādītājs
Tendenci, ka trešdaļa ārvalstu studentu RSU nepabeidz, J. Gardovskis uzlūko no pozitīvās puses: «Tas, ka mūsu ārvalstu studentiem izdodas ar atkārtotu mēģinājumu iestāties dzimtenes augstskolās, nozīmē, ka šeit apgūtās zināšanas ir līdzvērtīgas citur Eiropā iegūstamajām. No otras puses, argumenti, kas viņiem liek atgriezties savā mītnes zemē, ir ļoti cilvēciski - tur studijas ir bez maksas, var dzīvot savās mājās un runāt dzimtajā valodā.»
Arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) minēto tendenci vērtē kā izglītības kvalitātes rādītāju: «Tas liecina, ka RSU medicīnas studijas ir pietiekami augstā līmenī, lai tās varētu turpināt ārvalstu augstskolās.»