garīgās mūzikas festivālu, kuram ir virzošais radošais spēks. Sācis šo darbu, kad neatkarīgu atguvušajā Latvijā daudzi kultūras kolektīvi tika likvidēti vai mainīja pastāvēšanas formu, viņš atgādina, ka, «zaudējot filharmonijas paspārni, bija nopietni apdraudēts mūsu pamatuzdevums - lielo vokāli simfonisko garīgās mūzikas darbu atskaņošana. Garīgās mūzikas festivāls bija viens no veidiem, kā mēģinājām saglabāt šo iespēju, turklāt ļoti koncentrētā veidā», uzsver M. Sirmais, kurš diriģēs trīs no gaidāmā festivāla sešiem koncertiem Rīgā, Liepājā un Dubultos. Savukārt viņa vārdabrālim kora direktoram Mārim Ošlejam un producentei Ievai Vītiņai veicies ar Eiropas naudas piesaistīšanu, lai ar programmas _Interreg IV A 2007-2013_ atbalstu pirmos četrus koncertus klausītājiem piedāvātu bez ieejas maksas. Šādi pieejama būs gan atklāšanas programma (19. augustā Liepājas Latviešu biedrības namā un 20. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā), kurā Māra Sirmā vadībā koris _Latvija_ kopā ar Liepājas simfonisko orķestri pirmatskaņos Leonam Amoliņam un Pēterim Butānam pasūtītos lielos opusus, gan izcila Somijas vokālā ansambļa _Emo_ vieskoncerti (24. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, 25. augustā Dubultu ev. lut baznīcā), kuros iepazīsim Somijas komponistu mūziku.
Klasiskās vērtības
Par klasiskajām vērtībām festivāls atgādinās spēcīgi - programmās kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko, Liepājas simfonisko un arī Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri. Turklāt atkal viesosies ievērojamais itāļu maestro Pjēro Džordžo Morandi - diriģents, kurš pirms dažiem gadiem festivālā sniedza satriecošu Džuzepes Verdi atskaņojumu. «Es atļaušos apgalvot, kas tas bija visspilgtākais Verdi Rekviēma lasījums, kāds Rīgā ir skanējis,» šo notikumu vērtē Māris Sirmais. Šoreiz P. Dž. Morandi diriģētajā koncertā 28. augustā Sv. Pētera baznīcā skanēs Dž. Verdi Četri garīgi dziedājumi un Dž. Rosīni Stabat mater. Solisti būs Ingrīda Kaizerfelde, Margarita Grickova, Žans Fransuā Borrass un mūsu basbaritons Egils Siliņš. Savukārt kora Latvija ilggadējā sadarbības partnera Andresa Mustonena vadībā programmā Dixit dominus 2. septembrī Rīgas Domā skanēs A. Vivaldi, G. F. Hendeļa, V. A. Mocarta un Gijas Kančeli opusi par šo tēmu Dixit dominus - Un kungs teica. (Kančeli - pirmatskaņojums Latvijā).
Latviešu meklējumi
Arī otrs ceļš - mudināt latviešu komponistus radīt jaunus opusus - iets visus šos 13 gadus. Leons Amoliņš uzrakstījis interesantu darbu poļu un latviešu valodā ar nosaukumu Vēstures liturģija, par teksta pamatu ņemot Jāņa Pāvila II grāmatas motīvus. «To izpildīsim kopā ar lielu sitaminstrumentu grupu, ko izpildīs LSO mūziķi,» diriģents stāsta. Tapis arī ļoti muzikāls Pētera Butāna darbs, kas nosaukts vienkārši par Kantāti. Arī tā ir bilingvāla, ar Mairas Asares un krievu dzejnieka Sergeja Moreino dzeju, turklāt dzejnieki atdzejojuši viens otra tekstus. (Paliekoša vērtība mūzikā ir agrāk festivālā atskaņotā Butāna Kora simfonija. Jāatgādina, ka koris Latvija bija pirmais, kas savulaik pasūtīja komponistam lielu darbu.) «Jaunajā darbā viņa mūzikas valoda ir kļuvusi tīrāka un ir vienkārši skaista, ļoti melodiska,» priecājas M. Sirmais.
Kančeli jubilejas vēstules
Trešais ceļš, kurš iets jau no paša garīgās mūzikas festivālu sākuma, ir vēlēšanās piedāvāt Latvijā pasaules mēroga komponistus, vēlams ar viņu pašu klātbūtni. Šoreiz atkārtoti, bet īpašā statusā - savā 75 gadu jubilejā - ierodas ievērojamais gruzīnu komponists Gija Kančeli. Viņam veltīts festivāla noslēguma koncerts Rīgas Domā 4. septembrī, kur Māra Sirmā vadībā izskanēs Neskumstiet (pirmatskaņojums Latvijā kopā ar LNSO un basbaritonu Egīlu Siliņu) un rekviēms Stiksa, kurā komponists raksta vēstules saviem mirušajiem draugiem - dzejniekiem, komponistiem, vienkārši mīļiem cilvēkiem. Ierakstu, ko Māris Sirmais veica Anglijā, prestižais mūzikas žurnāls Grammophone atzina par vienu no gada labākajiem. Arī koncertā solists būs jaunais, lieliskais altists Maksims Risanovs.