Iespēja, ka LNT un TV3 kļūst par maksas kanāliem, ir 50 pret 50, norāda abu televīziju ģenerāldirektori Andrejs Ēķis un Baiba Zūzena. A.Ēķis gan piebilst, ka «de facto» nedaudz vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju, kas LNT un TV3 skatās kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā un interaktīvajā televīzijā, tie jau tagad ir maksas kanāli. Tāpēc izmaiņas reāli attiektos uz 30% iedzīvotāju, kas gan ir tā daļa, kurai ir mazākās iespējas atļauties maksas televīziju.
Galvenais iemesls, kāpēc LNT un TV3 apsver iespēju kļūt par maksas kanāliem, ir apraides maksa - digitālās apraides ieviesēja Lattelecom noteiktie tarifi esot vēl augstāki nekā analogās apraides tarifi. Abām komerctelevīzijām kopā šis sadārdzinājums esot aptuveni 350 tūkstoši latu gadā. Tagad abās televīzijās tiekot kalkulēts izdevīgākais pastāvēšanas variants, jo, kļūstot par maksas kanāliem, tās var zaudēt auditoriju un tādējādi daļu no reklāmas ieņēmumu pīrāga. A.Ēķis prognozē, ka LNT skatītāju skaits varētu samazināties par 10-15%.
Uz komerctelevīziju iebildumiem reaģējusi Nacionālā radio un televīzijas padome, kas aicina Saeimu piešķirt papildu 350 tūkstošus latu, lai segtu sadārdzinājumu, kas TV3 un LNT rastos apraides veida maiņas dēļ. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) akcentē, ka apraides maksas visu televīziju pārstāvji piesauc kā «bubuli», jo tā ir liela izmaksu daļa to budžetos. Viņa skeptiski vērtē iespēju no valsts budžeta atbalstīt komerctelevīzijas, taču norāda, ka pirmdien viņas vadītajā komisijā tiks pārrunāti apraides tarifi, lai saprastu, kāpēc, piemēram, Igaunijā tie ir krietni zemāki. Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča skaidro, ka Igaunijā ir cits ciparu apraides ieviešanas modelis. Gan Lattelecom, gan komerctelevīziju pārstāvju izpratnē Lattelecom piedāvājumu sadārdzina piecu gadu termiņš, uz kuru uzņēmumam izsniegta ciparu apraides nodrošināšanas licence, kas liek ieguldījumu atpelnīt īsākā laikā nekā citās valstīs, kur licences izsniedzot uz 10 un 15 gadiem.
Palielinājies saspīlējums arī starp komerctelevīzijām un Latvijas Televīziju (LTV). Viens no iemesliem, kāpēc komerctelevīzijas varētu kļūt par maksas kanāliem, ir «ar vieglu roku» piešķirtais papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem - tas kropļo konkurenci, jo tie darbojas arī reklāmas tirgū, uzsver G.Līdaka. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots uzsver - komerctelevīzijām atļautais reklāmas raidlaiks ir uz pusi lielāks nekā LTV, un sabiedrisko televīziju bez reklāmām valsts nevar atļauties, tomēr «zināmi kompromisi ir iespējami». Piemēram, apspriežams esot ārzemju piemērs - reklāmas sabiedriskajos medijos nedrīkst pārraidīt skatītākajā laikā.