Pirms nepilniem diviem gadiem uzņēmējs, būdams alkohola reibumā, strīda karstumā sadūra savu 23 gadus veco dēlu, kurš no gūtajiem ievainojumiem nomira. Tiesā viņš nožēloja izdarīto, lūdza piedošanu ģimenei. Iespējams, tādēļ viņam tika piespriests samērā maigs sods - brīvības atņemšana uz četriem gadiem. Nozieguma aculieciniece bija kaimiņiene, toreiz jau 14 gadu veca meitene, kura tikai pirms trim mēnešiem mātei atzinās, ka vīrietis divus gadus regulāri seksuāli izmantojis gan viņu, gan viņas draudzenes un to visu filmējis. «Filmēšana bija viņa hobijs. Kad viņš nonāca cietumā, mēs dabūjām viņa kameru, bet tā bija tukša,» telefonsarunā Dienai sacīja notiesātā uzņēmēja sieva, kurai vīra aizraušanās ar mazgadīgām meitenēm bija pārsteigums. Viņi nedzīvojot kopā jau desmit gadu taču oficiāli šķirt laulību sieviete nolēma tikai tad, kad vīrs nogalināja abu dēlu.
Vēstules no cietuma
Sarunā ar Dienu cietušās Aivas mamma atceras, kā viss sācies, kad pirms astoņiem gadiem viņš ievācies viņu mājā. Uzmanība sekojusi vēlāk. «Iesākumā viņš piedāvāja meitai pa vasaru darbu - mazgāt logus. Mums skaidroja, ka meitenei tas nepieciešams, lai nenīktu bezdarbībā un nopelnītu kādu kapeiku. Pēc kāda laika viņš satuvinājās ar mūsu ģimeni tik tālu, ka gribēja būt meitenes krusttēvs, regulāri apdāvināja viņu. Mums pat prātā neienāca, ka aiz šī pozitīvā cilvēka tēla slēpjas tāds monstrs. Mēs viņam uzticējāmies,» stāsta mamma. Rokās viņa viegli burza vairākas vēstules, kuras no cietuma nepārstāj rakstīt «krusttēvs». «Esmu aizliegusi viņai sarakstīties ar šo vīrieti draugos, viņa ir izdzēsusi no turienes savu profilu. Taču viņš raksta viņai uz mājām no cietuma,» skaidro mamma. Vēstulēs viņš meiteni sauc par princesīti, un daži no fragmentiem ir divdomīgi: «Es sapņoju par tevi. Es tevi ļoti mīlu. Tu man esi visa pasaule. Atceros tevi, tavas mīļās acis, tavus matus, tavu auguma smaržu.» Dažās vēstulēs 45 gadus vecais vīrietis no ieslodzījuma vietas lūdz Aivu sveicināt arī citas meitenes.
«Dzemdību traumas rezultātā meitiņa attīstībā atpaliek par trīs gadiem, pieļauju, ka tādēļ ir bijusi tik viegli ietekmējama un vadāma,» secina mamma. Viņa atminas, ka ievācoties viņš veicis remontdarbus un aizmūrējis abus logus vienīgajā istabā. «Lai logos spīdoša gaisma netraucē filmēšanas procesu,» tā viņš savulaik esot teicis Aivas tēvam, kad tas interesējies par tādu dīvainu rīcību. «Tagad es domāju, ka tas tika darīts ar mērķi, lai meitenēm nebūtu iespējas aizmukt vai pasaukt palīgā,» Aivas tēvs knapi valda dusmas. Ne vienu reizi vien pie kaimiņa durvīm viņš manījis piedzērušās, smēķējošas mazgadīgas meitenes, taču tobrīd uztraucies tikai, lai kompānijā nav Aivas.
Par meiteni uzņēmējs sāka izrādīt interesi, kad viņai jau bija 12. Kad meitenei bija 14, viņa kļuva arī par aculiecinieci notikumam, kad tēvs sadūra dēlu. Ir pagājuši gandrīz divi gadi, un tikai pirms dažiem mēnešiem, kad ginekoloģisko izmeklējumu rezultātā atklājās, ka meitene nav nevainīga, viņa izstāstīja mātei visu, kas ar viņu darīts kaimiņu dzīvoklī divu gadu garumā. Lai mazinātu seksuālās izmantošanas radītās psiholoģiskās sekas, ar Aivu jau otrdien pēc Dienas lūguma darbu sāka Jauno psiholoģiju centra vadītāja psiholoģe Dace Rolava. «Terapija šādā situācijā ir ļoti nepieciešama, lai novērstu paliekošas negatīvas sekas attieksmē pret sevi un līdzcilvēkiem nākotnē,» norāda psiholoģe.
Sieva pārsteigta
«Esmu bijusi pie viņa Rīgā divas reizes. Biju pārsteigta, viņa īrētajās telpās pastāvīgi redzot kaimiņu meiteni. Viņš teica, ka dodot meitenei darbu - mazgāt logus. Brīnījos par to, jo viņam telpās tikai viens logs bija,» Dienai sacīja uzņēmēja sieva, kura tobrīd šim dīvainajam apstāklim neesot pievērsusi uzmanību. Viņa pārtrauca ar viņu kopdzīvi, jo nespēja samierināties ar vīra agresivitāti diezgan regulāro iedzeršanu reizēs.
«Viņš mēdza kļūt agresīvs, palaist rokas. Vienā no tādām reizēm viņš arī nogalināja mūsu dēlu. Dēls strādāja pie sava tēva. Tajā liktenīgajā dienā viņi abi bija lietojuši alkoholu. Dēls pārmeta tēvam kaut kādas vecas bērnības pārestības, viņam dzērumā «aizgāja ciet», viņš paķēra virtuves nazi un sadūra dēlu. Viņš mira turpat no ievainojumiem,» atceras sieva. Savukārt kādā no vēstulēm Aivas mātei notiesātais raksta: «Zini, konflikts ar dēlu arī bija Aivas dēļ. Viņš jau agrāk, kad iedzēra, tā izteicās, ka es pret viņu izturos labāk nekā pret saviem bērniem. Vairāk rūpējoties, uztraucoties viņas dēļ. Un tā arī bija.» Notiesātā sieva zina stāstīt, ka vīrs jau pēc pusgada nāks laukā no cietuma, jo divus gadus dzīvojis saskaņā ar ieslodzījuma kārtības noteikumiem un izdarīto nožēlo. «Lai arī soda mērs ir maigs, es neiebilstu, ka viņš nāks ārā, ieslodzījumā pavadījis divus, nevis četrus gadus, kā bija piespriests. Nosodīt jau vienmēr ir viegli, piedod - grūti.»
Zīmīgi, ka Aivas mamma pērn novembra beigās vērsusies arī Rīgā policijas iecirknī, taču viņas izklāstītais tiesībsargiem nav licies pietiekami svarīgs. Policijā teikts: «Mēs paskatīsimies, pavērosim.»