Pirmās trīs reizes Gulbis Vimbldonas čempionātā izstājās pēc zaudējuma pret patiešām spēcīgiem tenisistiem. Debijas reizē 2007. gadā kāju priekšā aizlika tā laika 16. numurs Markoss Bagdatis, pēc tam otrajā kārtā nācās atzīt ranga labāko trijnieka pārstāvju Rafaela Nadala un Endija Mareja pārākumu. Pirmo lielo iespēju 2011. gadā Ernestam pavēra labvēlīgā izloze, kas nesolīja tikšanos ar Top 10 tenisistu līdz pat ceturtajai kārtai. Diemžēl jau pirmajā no tām piedzīvota vilšanās, zaudējot krievam Dmitrijam Tursunovam. Pērn Gulbis sev iespēju izkārtoja pats, pirmajā kārtā pieveicot ar septīto numuru izlikto čehu Tomāšu Berdihu, taču soļošana pa favorīta taciņu beidzās jau nākamajā kārtā, piekāpjoties ranga 136. numuram Polim Ježijam Janovičam. «Toreiz bija ļoti labs izlozes siets,» Gulbis vēl pirms šīgada cīņas pret Verdasko atzinās izdevumam New York Times. «Nākamajā kārtā man būtu jātiekas ar Florianu Majeru, kurš pēc tam tika ceturtdaļfinālā. Nedomāju, ka esmu daudz sliktāks spēlētājs par viņu, taču savu iespēju neizmantoju. Ja sākšu izmantot šīs iespējas, varu regulāri tikt Grand Slam turnīru astotdaļfinālā vai ceturtdaļfinālā, tur iegūt vērā ņemamus punktus, tādējādi rangā pakāpties daudz augstāk, tad viss notiktu. Tāds ir mērķis.»
Arī šogad Gulbim Vimbldonā bija iespēja pietuvoties mērķim. Uzvara otrajā kārtā pret turnīra sesto numuru Žo Vilfrīdu Congu ļāva izvairīties no pasaules ranga līderiem līdz pat ceturtdaļfinālam, taču priekšā bija spānis Fernando Verdasko. Jā, labs tenisists - kā ikkatrs, kurš spēlē Vimbldonā, turklāt agrāk bijis stabils vadošā desmitnieka spēlētājs. Tomēr Ernests šosezon regulāri ticis galā ar šādiem tenisistiem. Vimbldonā neizdevās, turklāt vairāk par zaudējumu kremt Latvijas tenisista bezspēcība kortā. Verdasko spēlēja stabili, gaidīja un sagaidīja Gulbja kļūdas. Ernests tikai reizi tika pie iespējas gūt punktu pie pretinieka serves. Daudz tādu nebija arī Verdasko, taču viņš tās neizsēja, izmantojot vairāk nekā pusi no septiņām breikbumbām.
Gulbja blāvajam sniegumam var meklēt un atrast vairākus iemeslus, sākot no spēles pārcelšanas dienu vēlāk lietus dēļ un tās notikšanas mazākā kortā mazākas uzmanības priekšā un beidzot ar tenisista pausto atziņu tam pašam New York Times: «Man ir bijušas spēles, kurās izeju kortā un saprotu, ka negribu spēlēt. Nezinu, kāpēc, taču man galvā tā notiek.» Viņš gan piebilda, ka, gadiem ejot, iemācījies sevi motivēt cīnīties arī šādās spēlēs. Iespējams, vēl ne vienmēr izdodas.
Labā ziņa ir tā, ka Gulbim šosezon iespēju joprojām netrūks, jo līdz gada beigām tikai trijās nedēļās viņam jāaizstāv vairāk par 40 punktiem. Par trešās kārtas sasniegšanu Vimbldonā Ernests tika pie 90 punktiem. Lielākā iespēja, protams, būs sezonas pēdējā Grand Slam turnīrā ASV atklātajā čempionātā, kas sāksies augusta beigās.