Virzot «skaldi un valdi» tradīcijās balstīto KNAB reorganizācijas plānu, viņš vispirms izpelnījās Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rezolūciju - rīkojumu atcelt grozījumus KNAB reglamentā. Vakar Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka situācija KNAB tiks izvērtēta Nacionālās drošības padomē, uz kuru tiks aicināta visa KNAB vadība, nevis tikai N. Vilnītis.
Sabiedrība par atklātību Delna lūgusi premjeru izvērtēt N. Vilnīša atbilstību amatam. Pamatojums - atšķirībā no Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēža Dzinatar Jaundžeikara (LPP/LC), kurš N. Vilnīša sāktās reformas atbalsta, Delnai tās šķiet vērstas uz KNAB vājināšanu.
Bažām ir pamats - N. Vilnīša izpratne par korupcijas novēršanu un apkarošanu brīžiem ir visai ekstravaganta. Šķiet, viņš ir teju vienīgais cilvēks Latvijā, kurš uzskata, ka partiju finanšu kontrolei nebūtu jābūt KNAB kompetencē. Ideja par pretkorupcijas aktivitāšu izvēršanu Latvijas reģionos it kā ir apsveicama, tomēr ir pamats apšaubīt, vai tādēļ ir nepieciešams veidot atsevišķu KNAB struktūrvienību. Ar «sīko» kukuļņēmēju ķeršanu reģionos nudien varētu nodarboties citas tiesībsargājošās iestādes. Arī iedoma, ka Rīgā esošas reģionālās grupas darbiniekiem varētu izdoties efektīvi atmaskot korumpētas amatpersonas Latvijas mazpilsētās un pagastos ir samērā absurda. Vislabāk to varētu paveikt cilvēki, kuri pazīst vietējos iedzīvotājus, zina, ko vēsta attiecīgās pilsētās bezdrāts telefoni.
No N. Vilnīša atklātās vēstules var noprast, ka viņš negatavojas atteikties no izlolotā KNAB reorganizācijas plāna. Gluži pretēji, daudz pārmetumu šajā vēstulē veltīts vietniekiem - J. Strīķei un Alvim Vilkam. Viņaprāt, pieredzējušie eksperti vēloties saglabāt veco kārtību un uz viņu tiekot izdarīts politisks spiediens.
Šāda N. Vilnīša reakcija, diemžēl liecina, ka KNAB priekšnieks, apzināti vai neapzināti, ir ieņēmis galvā iet pa KNAB novājināšanas ceļu.