Igaunijas Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas nosūtīts izskatīšanai parlamentā, paredz, ka žurnālistam būs jāatklāj savs informācijas avots, ja notiek divu kategoriju noziegumu izmeklēšana - ja par kriminālpārkāpumu paredzēta astoņu gadu vai ilgāka brīvības atņemšana un ja kriminālpārkāpums ir informācijas noplūde. Avota identitāti nāksies atklāt, ja izmeklētājiem vai tiesai nav citu pierādījumu vai liecinieku un ja attiecīgajā lietā ir pārstāvētas sabiedrības intereses, vēsta BNS. Ja žurnālists neatklās prasīto informāciju, viņam var draudēt naudas sods vai pat cietums, ziņo Balticbusinessnews.com. Igaunijas žurnālisti uzskata, ka, pieņemot likumprojektu šādā redakcijā, būs ļoti grūti izmeklēt amatpersonu un institūciju izdarības, tāpēc daži vadošie laikraksti neapdrukātas atstājuši pirmās lapas, bet dažās avīzēs tukša bija kāda no iekšlapām. Tukšajās lapās nodrukāti tikai daži teikumi: «Šāda būs preses nākotne, ja parlaments pieņems tieslietu ministra Reina Langa ierosināto tā saucamo avotu aizsardzības likumu 656 SE. Likumprojekts palīdzēs iesēdināt cietumā žurnālistus, kas nodarbojas ar pētniecību, liks viņiem atklāt informācijas avotus, kā arī ļaus sodīt izdevumus, brīdinot pirms atmaskojošo rakstu iznākšanas.»
Latvijā situācija ir demokrātiski noregulēta, jo pienākumu žurnālistam atklāt informācijas avotu var noteikt tikai ar tiesas spriedumu, turklāt žurnālistiem ir krimināltiesiskā imunitāte, kas nozīmē, ka viņi nedrīkst tikt pratināti kā liecinieki, stāsta J. Paiders. Situācijas, kad žurnālistiem tiesas ceļā vēlas likt atklāt informācijas avotus, Latvijā esot liels retums. Stingrāka regulējuma ieviešana kā Igaunijas gadījumā novestu pie vārda brīvības pārkāpuma, jo mediju brīvības ietvaros informācijas avotu noslēpumam ir augstākā aizsardzības pakāpe, secināms no tiesību speciālista Mārtiņa Mita teiktā. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot atzinusi, ka informācijas avotu noslēpums ir pieļaujams, jo tas veicina informācijas nonākšanu sabiedrībā. Stingrāka regulējuma gadījumā cilvēki, kas labu nodomu vadīti medijiem sniedz informāciju, to vairs nedarīšot, jo baidīsies no soda, uzskata M. Mits, un tas saskan ar Igaunijas žurnālistu bažām. Tiesa, mediju brīvība, lai arī ir ļoti liela, tomēr nav absolūta, jo, lai atklātu vai novērstu smagus noziegumus, prasība atklāt informācijas avotus esot pamatota.