Jāatgādina, ka Igaunija pievienojās eirozonai jau pirms vairākiem gadiem, 2011. gada 1. janvārī, un kļuva par 17. eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiek ieviests eiro.
Igaunijā uzreiz pēc pārejas uz eiro lielas pārmaiņas patērētāju uzvedībā nenotika, aizdevumu summas un apjomi bija tādi paši kā līdz eiro ieviešanai. To varētu skaidrot ar klientu vēlmi nogaidīt, lai saprastu jaunās preču un pakalpojumu cenas. Šajā laika posmā ātrās kreditēšanas uzņēmuma pakalpojumus izmantoja tādā pašā līmenī kā līdz tam.
Pirmās izmaiņas sāka parādīties pēc vairākiem mēnešiem. Kad klienti bija adaptējušies pie jaunajām preču un pakalpojumu cenām, aizdevuma summas pamazām sāka augt, vidējai aizdevuma summai sasniedzot pat 10-15% pieaugumu. Tas ir skaidrojams ar kopējo preču un pakalpojumu cenu kāpumu, kā arī ar lielākām aizdevuma summām. Piemēram, ja iepriekš tika izsniegtas 1000 kronas (63,91 eiro), vēlāk šī summa pieauga līdz 70 eiro, palielinoties par 9,5%.
Jāsaka, Igaunijā pēc eiro ieviešanas bija novērojams cenu kāpums lielai daļai preču un pakalpojumu. Tas ir izskaidrojams ar to, ka uzņēmumi cenas apaļoja uz augšu, un ar to, ka eiro bija dārgāks par Igaunijas kronu (viena krona tika pielīdzināta 0,064 eiro), tas konvertācijas rezultātā iedzīvotājiem radīja sajūtu, ka viss maksā mazāk. Līdz tam pusdienās varēja aiziet par 40 kronām (2,55 eiro), bet pēc konversijas pusdienas maksāja pat trīs eiro, pieaugot par 17,6%. Cenu kāpums veicināja arī lielāku pieprasījumu pēc nedaudz lielākiem aizdevumiem.
Ir liela varbūtība, ka Latvijā pēc eiro ieviešanas kopumā preču un pakalpojumu cenas varētu pieaugt, taču ne tik strauji, kā tas notika Igaunijā. Lats ir dārgāks nekā eiro, tāpēc cilvēki daudz vieglāk var pamanīt un kontrolēt valūtas konvertācijas rezultātus, savukārt uzņēmumi necentīsies tik krasi paaugstināt cenas. Ja cilvēki redz, ka prece, kas vakar maksāja vienu latu, šodien maksā 1,42 eiro, tam sāk pievērst pastiprinātu uzmanību un vairāk rēķināt. Tomēr, ja cilvēkiem būs pieejams skaitliski lielāks naudas apjoms, tas varētu sekmēt vairāk impulsīvu naudas tēriņu.
Balstoties uz kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, Ferratum Latvia valdes loceklis Dmitrijs Horoņko prognozē, ka arī Latvijā varētu pieaugt pieprasījums pēc lielākām aizdevuma summām, taču tikai pārejas periodā. Dmitrijs Horoņko norādījis, ka «cenas preču un pakalpojumu tirgos uz papīra izskatīsies lielākas un tas īstermiņā varētu sekmēt pieprasījumu pēc lielākām aizdevuma summām, taču tikai līdz adaptācijas perioda beigām - ilgtermiņā lielām izmaiņām tirgū nevajadzētu būt».
Jāpiebilst, ka Ferratum Group ir starptautiska mikrokredītu kompānija, kas darbojas finanšu jomā 20 valstīs un apkalpo vairāk nekā 1 500 000 klientu, savukārt SIA Ferratum Latvia piedāvā pakalpojumus Latvijā jau kopš 2007. gada.
* (Jaanus Kￃﾤrt) Ferratum Estonia Oￃﾜ direktors