Ar šo kārtību nav apmierināts ne Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība), ne šīs komisijas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), kurš uzskata, ka Saeimai uz piedāvātā rezolūcijas projekta pamata jau sen bija iespēja izstrādāt visam parlamentam pieņemamu viedokli. O. Kalniņš tomēr uzsver - Latvijas Saeima ir viens no nedaudzajiem parlamentiem, kas šādu rezolūciju gatavojas pieņemt, bet parlamentārās procedūras ir daudz ilgākas nekā Ārlietu ministrijas iespēja izstrādāt valsts ārpolitikas principiem atbilstošu paziņojumu. Taču iespējamais balsojuma laiks, februāra sākums, pēc O. Kalniņa domām, gan ir neveiksmīgs, jo ES Ārlietu padomes sanāksmē, kura notiks 31.janvārī, visu dalībvalstu vadītāji un ārpolitikas veidotāji jau vienosies par kopīgo nostāju attiecībā uz sankcijām pret Baltkrieviju.
Patlaban ES dalībvalstīm ir pat galēji atšķirīga nostāja. Piemēram, Itālijas valdība uzskata, ka šis notikums nav apspriešanas vērts, bet Baltkrievija jāliek mierā. Toties Polijas, Zviedrijas, Lietuvas, Čehijas nostāja ir stingra, pieprasot ātru un asu rīcību attiecībā uz Aleksandru Lukašenko un viņam pietuvinātiem cilvēkiem. Latvijas ārpolitisko viedokli izteica ārlietu ministrs, nosodot vardarbību Minskā. Tas pārējo valstu pozīciju kontekstā tiek vērtēts kā «mērens».
Šonedēļ savu pozīciju attiecībā uz Baltkrievijas notikumiem izteica Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komiteja un EP prezidents Ježijs Buzeks. EP komitejas deputāti uzskata - ir jāatbalsta šīs valsts pilsoniskā sabiedrība un tās ekonomiskā attīstība, jāveicina jauniešu izglītošanās Eiropā, jāsamazina vīzu nodevas iedzīvotājiem, taču vienlaikus stingri jārīkojas attiecībā uz tiem Baltkrievijas vadošajiem politiskajiem darbiniekiem, prezidentu A. Lukašenko ieskaitot, kuri smagi pārkāpuši cilvēktiesības, veikuši prettiesiskus arestus. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem EP uzskata baltkrievu opozīcijas pārstāvju atbrīvošanu no cietuma, kur tiem draud apsūdzība kriminālnoziegumos, kā arī nepieciešamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana visiem, kas cietuši pēcvēlēšanu naktī. J. Buzeks uzstāj, ka šie ir priekšnoteikumi, bez kuriem tālākas sarunas ar Baltkrievijas varas pārstāvjiem nav iespējamas.
Sākotnēji izskanēja viedoklis, ka Baltkrievija jāizslēdz no ES Austrumu partnerības valstu loka, kas nozīmētu finanšu palīdzības liegšanu. Pašlaik šī ideja vairs netiek apspriesta. Pieredze jau ir. 2006.gadā noteica ekonomiskās un politiskās sankcijas pret Baltkrieviju, bet, kad A. Lukašenko veica dažus «kosmētiskus labojumus» valsts iekšpolitikā, tās 2008.gadā atcēla. Tomēr pa šo laiku demokrātija valstī pieaugusi nebija, un no sankcijām cieta galvenokārt vienkāršie pilsoņi.