Latvijas izlases treneru pienākumus uzņēmušies divi bijušie biatlonisti Intars Berkulis un Jēkabs Nākums. Berkulis norādīja, ka biatlona saimniecība ir nolaista un būtu jāveido jauna sistēma. Biatloniste Madara Līduma vērsa uzmanību uz rezervēm: «Jaunie ir ļoti tālu no izlases kodola. Katastrofāli trūkst treneru, kuri darbotos ar aptuveni 16 gadus veciem jauniešiem. 20 gados darbs pie biatlonista tehnikas jau var būt par vēlu.» Kā būs tālāk - vaicājām Intaram Berkulim.
Kā nonācāt līdz izlasei?
Līdz šim vairāk strādāju ar Andreju Rastorgujevu. Darbu piedāvāja federācijas prezidents Jānis Bērziņš. Varbūt arī nevajadzēja piekrist, jo situācija tiešām ir bēdīga. Būtu jāveido jauna biatlona sistēma, jo dažādu vecumu komandu nemaz reāli nav. Arī kādreizējā finansējuma ne.
Kāpēc vispār piekritāt Bērziņa piedāvājumam?
Biatlons man nav vienaldzīgs, negribējās, ka viss apstājas pavisam. Ārzemju treneriem naudas nav. Pats nepiekritu naudas dēļ - strādāšu bez atalgojuma. No malas ir daudz gudru runātāju, ka vajag tā un tā, bet, kad jādara, nav neviena. Esmu ar mieru pamēģināt kādu laiku, kamēr situācija atrisināsies.
Bijušā biatlonista Nākuma piesaistīšana ir jūsu pirksts?
Tā varētu teikt. Jau vairākkārt bijām runājuši par viņa iesaistīšanos.
Kā sadalīsiet funkcijas?
Es vairāk būšu koordinējošais treneris, kurš plāno nometnes, meklē finanses. Jēkabs vairāk strādās treniņos - zina dažādus knifiņus. Viņš var iemācīt tehniskas lietas - šaušanu, slēpošanu. Dažkārt nepietiek ar dažiem mēnešiem, ir vajadzīgi gadi, lai to labotu. Abi plānosim, kā sasniegt labāko kondīciju.
Ar kuriem sportistiem reāli strādājat?
Ilmārs Bricis un Edgars Piksons darbojas pēc sava plāna. Madarai Līdumai arī ir savs plāns, taču viņa pieslēdzas nometnēs. Līdz šim bijušas divas - Alūksnē un Madonā. Vēl ir Rastorgujevs, Gerda Krūmiņa un jauno plejāde, kas nometnēs piedalās par saviem līdzekļiem. Līga Glāzere šo sezonu izlaidīs, vēl domā Jānis Bērziņš. Redzēs, kāda būs veselība. Pārējie ir beiguši karjeru. Svarīgi pievērst uzmanību jaunajiem. Tās līdz šim bijis par maz.
Kāda ir finansiālā rocība?
Vasaras nometnēs lieli līdzekļi nav nepieciešami. Tālāk nezinu, kā būs.
Sportistiem jārēķinās, ka nauda jāmeklē pašiem?
Jā. Jaunajiem finansiālās prasības ir mazākas, jo biatlonā vēl nav tik daudz redzējuši un sasnieguši. Ir jāveido komanda olimpiskajām spēlēm Sočos un vēl tālākai nākotnei.
Ko var sasniegt ar pašreizējiem sportistu resursiem?
Piksonam ir liels potenciāls. Cerams, vairs nebūs veselības likstu. Bricim ir liela pieredze - zina, cik un ko var. Līdumai un Rastorgujevam labas vietas liedz ieņemt kļūdas šaušanā. Madara arī šogad brauc pie šaušanas trenera uz Somiju. Ir jāprogresē Rastorgujevam, Krūmiņai.
Stafetes komandu nebūs?
Aiz ausīm klāt nevilksim. Ja četriem vīriem kondīcija atļaus, tad būs, citādi - ne.
Nauda aizbraukšanai uz Pasaules kausiem būs?
Vajadzētu pietikt. Lielākas galvas sāpes sagādā slēpju smērētāji, kam nepieciešama nauda algai un dzīvošanai. Pesimists neesmu, taču tāds nodrošinājums, kāds bija līdz šim, izlasei nebūs. Protams, nav viegli trenēties ar pilnu atdevi, ja visu laiku jādomā, kur ņemt naudu.
Nākamās četrgades vīzija?
Jāstrādā ar sporta skolu bērniem. Jāskatās Soču virzienā un vēl tālāk. Jābūt izlasei, lai jaunie redz perspektīvu. Apskatoties uz rezultātiem, jebkurš pateiks, ka biatlonā ir krīze. No valsts nav nekāda atbalsta, taču nav jau arī iemesla dot, jo rezultātu nav.