Inflācija nepaspēj nozagt visu

Labi, ja iedomīgu bankas analītiķi, kuram patīk runāt tikai par viņu pašu un citus analītiķus interesējošām tēmām, noliek skarbs sauciens no cilvēka, kurš tiešām saprot, kas notiek reālajā dzīvē. Šoreiz tas bija jautājums: «Cik liela inflācija ir bijusi kopumā pēdējo 10 gadu laikā un par kādu summu valsts ir mūs nekaunīgi aplaupījusi?» Mēdz teikt, ka inflācija ir nodoklis, mēs par tādu neesam nobalsojuši, tāpēc sašutums nav nevietā.

Jaunākie pieejamie cenu dati ir par šī gada augustu, kurā vidējais cenu līmenis Latvijā bija par 72,7% augstāks nekā šajā vasaras mēnesī pirms 10 gadiem. Ne visas cenas mainījušās vienādi, bez šaubām. Pārtikas cenas vairāk nekā divkāršojušās, pieaugot par 108,0%. Nepārtikas cenu vidējais pieaugums bijis 51,2%, bet šeit ir ļoti lielas atšķirības. Mājokļu izmaksas, tāpat kā pārtika, ir vairāk nekā divkāršojušās, pieaugot par 141,1%. Turpretim daudz lēnāk augušas dažādu ilglietošanas preču cenas. Mājokļu iekārtas un piederumu cenas kāpušas tikai par 15,3%. Automašīnas kļuvušas tikai par 8,7% dārgākas. Ir lietas un pakalpojumi, kas kļuvuši lētāki. Sakaru pakalpojumu izmaksas kritušās par 36,4%. Audio, foto un video iekārtas - par 60% lētākas. Ir neiespējami cenu krišanas tempā sacensties ar telefoniem, tie kļuvuši par 74,1% lētāki. Tātad inflācija bijusi īpaši nejauka pret tiem, kuru ienākumi ir samērā nelieli un pamatvajadzību nosegšanai aiziet īpaši liela daļa. Vai tas nozīmē, ka arī pret pensionāriem? Lielā mērā jā, statistikas pārvaldes mājaslapā pieejamie dati mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem par 2009. gadu (kopš kura šajā ziņā nekas īpaši nav mainījies) parāda, ka vidējie ienākumi uz mājsaimniecības locekli tad bija 213,42 lati, bet vidējā pensija bija 163,40 latu jeb par 23,4% mazāk. Taču nebūtu patiess apgalvojums, ka pensionāru dzīve 10 gadu laikā ir pasliktinājusies. Vidējais vecuma pensiju apmērs šī gada 2. ceturksnī bija 177,99 lati, bet pirms 10 gadiem tie bija tikai 58,18 lati. Tātad pieaugums ir 205,9% (vairāk nekā trīs reizes) un krietni pārsniedz cenu kāpumu jebkurā no iepriekš minētajām labklājībai īpaši svarīgo produktu kategorijām. Mūsu bezgala rūpīgie statistiķi ir sarūpējuši arī salīdzinājumus, kas ļauj gūt vēl precīzākas sajūtas par pirktspējas izmaiņām 10 gados. Piemēram, pērn par vidējo pensiju vidēji varēja nopirkt par 126% vairāk vidējas kvalitātes cūkgaļas, par 22% vairāk sviesta, par 19% vairāk rupjmaizes un par 59% vairāk elektrības nekā 2011. gadā. Tātad dzīve gājusi uz augšu, bet par bagātu valsti kļuvuši vēl neesam. Tas, vai vēders ir puspilns vai pustukšs, var būt gan objektīvs, gan subjektīvs spriedums.