Ir skeptiķi, es tajā skaitā, kuri šāda veida grāmatas uzskata par lokālai sabiedrībai lietojamu lasāmvielu, kuru likt lietā, kad nepieciešams sameklēt specifisku informāciju. Arī grāmatas virsraksta izvēle šoreiz ir biedējoša. Tomēr A.Vējāna piemiņas grāmata patīkami pārsteidza, jo lika domāt par ikdienai perifērām patiesībām.
Informācijas apjoms
Šo grāmatu nevajag uzlūkot pēc pieredzes rāmjos esošās literatūras vērtēšanas mērauklas. Tā ir vairāk indivīda vēsture, sava ikvienam no mums. Lai kādi būtu uzskati, pārliecības un piederības, galu galā visi ātrāk vai vēlāk mirst. Vējāna personība šajā sakarā ir interesanta parādība. Viņš dzimis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, rakstījis vācu okupācijas gados, tā īsti realizējies padomju gados, piedzīvojis apjukumu jaunajos laikos. Šī grāmata nesniedz konkrētas atbildes uz iespējamajiem jautājumiem, no kuriem interesantākais būtu par padomju laiku standartdzīves un radošās inteliģences attiecībām. Tam pateicīgākas vismaz no rakstnieku vides ir Viļa Lāča, Visvalža Lāma, Alberta Bela, Ojāra Vācieša, Vizmas Belševicas un citas personības. Andris Vējāns ir vairāk saistošs paaudžu sakarā. Ilgus gadus bijis žurnāla Karogs galvenais redaktors, pārliecināts latgalietis, kura Latgales popularizēšana latviešus un latgaliešus vairāk nošķīra nekā vienoja (piemēram, Rimants Ziedonis stereotipu par latgaliešiem kā dīvainu fonu lauž daudz pārliecinošāk jau vienā grāmatā - Austrumu robeža), dzejnieks un funkcionārs, kura priekšstatus veidoja pieejamais informācijas apjoms no lasītā un personīgajiem kontaktiem. Pilnīgas informācijas trūkums kā neizbēgama piemitība vajā un vienlīdz sargā katru cilvēcisku būtni. Memuārliteratūrā šādi bieži tiek pozicionēts tā sauktais mazais cilvēks, un tas viņam piešķir nevainības prezumpciju pret politisku un ideoloģisku pretinieku iebildumiem. Tā ir neizbēgamība, ka cilvēka absolūts savos uzskatos un rīcībā atkarīgs no informācijas, kas konkrētā situācijā pieejama. Var atsaukt atmiņā Daces Lūses rakstu (SestDiena, 2008.27.XII), kuram vispārinātiem secinājumiem par mūslaiku dzīves un kultūras attiecībām kalpoja Ingas Ābeles romāns Paisums. Atšķirība un neizpratne paaudžu starpā ir neizbēgama, bet tā pārlieku tiek ideoloģizēta vai saasināta tolerances trūkuma dēļ. Piemēram, vērtības, kas bruka atmodas laikā, diez vai būs akūti nepieciešamas tiem, kas skolojušies padomju gadu norietā vai jaunajos laikos. No šāda viedokļa interesanti ir sastatīt A.Vējāna mēģinājumus literatūrā vācu okupācijas laika presē, kas ir mudinājumu pilni saucieni strādāt, ar piezīmēs rakstīto par notikumiem 80.gadu otrajā pusē - neziņas, šaubu un dzīves pieredzes pilniem vērojumiem. Mūsdienās, lai arī informācijas ir daudz, komunikācijas palīgrīki (interneta, tālruņa iespējas) rāda, ka cilvēkiem ir kļuvis grūtāk citam citu saprast. Subkultūra izmaina cilvēku un diktē savus noteikumus, rada jau grūti aptveramas atkarības, par kurām spriedīs nākamās paaudzes.
Par literatūru
Ar informācijas pieejamību saistītas arī attiecības starp mākslas uztveri un ikdienas dzīvi. Vējāns bija Latgales patriots ar tam raksturīgajām piemitībām. Līdzko pakļaujies interesei par konkrētu lietu (es te nedomāju specializāciju, kas ir apsveicams dzinulis jauniem atklājumiem), skata leņķis neizbēgami sašaurinās un veidojas īpatnējas kopsakarības vai zūd iespēja izvērtēt sava kā mākslinieka rokraksta spējas. Garie padomju gadi (žurnālā Karogs publicēti latviešu kultūrai būtiski teksti, tomēr daļā ir nomācoši pelēcīga) ietekmēja skatu uz mākslu, kuru mainīt spēja vien svaigas asinis vai neordinārs skats. Nenovēršami standartlaiks ir ietekmējis Vējāna dzeju un rakstību - poētisku paņēmienu atkārtošanās, jūsmas pilni dabas vērojumi, veltījumi un ceļojumu iespaidi. Šī grāmata to spilgti parāda. Pat padomju gadu komandējumi uz brālīgajām republikām vai tālākām ārzemēm, kuriem tomēr vajadzēja pavērt skatu, nav dziļi ietekmējuši A.Vējāna rakstību. Kad iesaisties, neapzinoties kļūsti atkarīgs no kopējās ideoloģiskās informācijas baisā būra un ikdienas dzīves un darba ritma.
Lasi un raksti! Atmiņas bieži ir nevis informatīvi interesantas, bet gan domāt mudinošas.