Augstskolu topi ietekmē ne tikai augstskolas un tās darbinieku nākotni, bet arī augstākās izglītības nozari kopumā. Augstskolu pārstāvji ir atzinuši, ka augstāka pozīcija topā nodrošina augstskolas atpazīstamību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Protams, studenti nepaļaujas tikai uz augstskolu rangu tabulām, tomēr tām ir ietekme uz galējo lēmumu. Augstskolas atrašanās topā ietekmē tās reputāciju, kas ir būtiska studentu karjeras izaugsmē.
Pētījumi parāda, ka aptuveni 50% augstskolu savu vietu topā izmanto publicitātei, lai lobētu augstskolas intereses, piesaistītu studentus. Universitāšu topi ir spēcīgi, jo tie ne tikai piesaista sabiedrības uzmanību, bet arī maina universitāšu un politikas veidotāju tālāko rīcību. Universitātes jūtas spiestas, piemēram, manipulēt ar uzņemto studentu un atteikumu skaita datiem, lai ietekmētu savu pozīciju rangu tabulā. Tāpat rangu tabulas nereti nosaka, kas ir kvalitāte, ietekmējot universitātes misiju, aktivitāšu balansu.
Kurš ir labākais?
Augošais sabiedrības pieprasījums pēc informācijas par augstskolu kvalitāti liek dažādām ieinteresētajām pusēm nereti komerciālos nolūkos nākt klajā ar saviem augstskolu topiem. Populārākie ir Austrālijā Melbourne Institute izstrādātais tops, Kanādā - Maclean's, Vācijā - CHE/DAAD izveidotais augstskolu salīdzinājums, Lielbritānijā laikrakstu The Times un Guardian, ASV US News and World Report izstrādātie topi, kā arī Šanhajas universitātes augstskolu tops (Jiao Tong University Academic Ranking of World Universities). Arī Latvijā jau otro gadu sabiedrībai tiek piedāvāts vietējo augstskolu reitings, izraisot sabiedrības diskusijas un kritiku.
Sabiedrības nerimstošā vēlme zināt, kurš ir labākais, pati par sevi nav nekas slikts. Topu tabulas tiek veidotas kā salīdzināms instruments, nostādot vienu institūciju pret otru, jo topu ideja ir vienā skaitlī konvertēt ļoti daudz un dažādu aspektu (studentu apmierinātību, zinātniskos sasniegumus utt.), kas rada pamatotas bažas, vai gala rezultātā iegūtais rangs ir objektīvs un ticams. Veikt kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju transformāciju uz vienu skaitli nav korekti - šādos gadījumos zinātnē lieto daudzdimensionālā dalījuma metodi, kur reitinga vieta ir atrodama plaknē - uz vienas ass ir kvantitatīvo rādītāju novērtējums, bet uz otras - kvalitatīvo rādītāju novērtējums. Jautājums, kas paliek neatbildēts, - vai tiešām rangi parāda labākos vai tomēr lielākos un vecākos? Un ko tad nozīmē kvalitāte izglītībā?
Vai atspoguļo kvalitāti?
Nav vienotas kvalitātes definīcijas, jo dažādās valstīs atšķiras augstākās izglītības politikas mērķi un līdz ar to arī augstskolu mērķi un loma sabiedrībā. Kvalitāte ir plašs koncepts, un, lai to izvērtētu, jādefinē tādi principi, kritēriji, kuri svarīgi iesaistītajām pusēm. Studentam ir svarīgs process, darba devējam - rezultāts, vēl kādam - pienesums zinātnei, noteiktu standartu sasniegšana utt. Tas, kas raksturo labu augstskolu, ir atkarīgs no tā, ko indivīds vēlas iegūt no augstskolas.
Starp dažādiem pasaules rangiem nav saistības, katrs no tiem kā būtiskus uzrāda dažādus aspektus, piemērojot katram no tiem dažādus svarus. Tas nozīmē, ka dažādos topos tās pašas augstskolas ieņem atšķirīgas pozīcijas. Indikatorus, kurus izmanto augstskolu snieguma izvērtēšanai, var iedalīt vairākās indikatoru grupās, piemēram, augstskolas resursus, mācību vidi raksturojošie (studentu, akadēmiskā personāla skaits, pieejamie mācību resursu), studiju procesu raksturojošie (studentu apmierinātības rādītāji) un rezultātu raksturojoši indikatori (darba devēju apmierinātība, zinātniskie sasniegumi, publikāciju skaits).
Neviens no topiem nav ideāls, katram ir savas stiprās un vājās puses. Ja viens no topiem liek uzsvaru uz pētniecību (Šanhajas universitātes), tad Times topā liela loma ir augstskolas reputācijai, darba devēju un ekspertu atsauksmēm. Visbiežāk kā pozitīvs piemērs tiek minēts Vācijas augstskolu salīdzinājums CHE Universitv Ranking, kas sniedz augstāko mācību iestāžu salīdzinājumu nozaru griezumā un pēc indikatoriem salīdzina atbilstošos studiju departamentus.
Kā vērtēsim tālāk?
Atkarībā no topa kvalitātes un tā izmantotāja spējas to nolasīt, atlasīt objektīvo un nepieciešamo informāciju ir atkarīgs tas, vai un kā tops ietekmēs augstākās izglītības kvalitāti kopumā un katru konkrēto augstskolu. Kvalitatīvi izveidots reitings ir uzskatāms par ērtu instrumentu studiju kvalitātes veicināšanai. Realitātē augstskolas nereti velta resursus, lai nākotnē uzlabotu savu vietu reitingā, nedomājot par kvalitāti, bet praksē ne vienmēr ir iespēja pārvietoties no vienas topa vietas uz otru, jo augstskolām līdzi nāk to vēsture un tradīcijas, pieejamie resursi un kapacitāte, ko ne vienmēr var un vajag mainīt.
2006.gadā starptautiska ekspertu grupa, sadarbojoties ar UNECSO-European Centre for Higher Education (zināms arī kā UNESCO-CEPS), Institute for Higher Education Policy in Washington, kā arī Centre for Higher Education Development (kas veido jau iepriekšminēto CHE Universitv Ranking augstskolu topu Vācijā) vienojās par principiem, kas jāņem vērā, izstrādājot augstskolu topu. Lai gan darbs pie principu popularizēšanas un ieviešanas par vispārpieņemtu praksi turpinās, Berlīnes principi augstāko izglītības iestāžu ranžēšanai, balstoties uz labās prakses piemēriem, atgādina, kāds ir rangu veidošanas patiesais mērķis. Augstskolu kvalitātes kritēriju izstrādāšanā ir jābūt sadarbībai starp izglītības iestādēm, studentiem, topa veidotājiem un atbildīgajām valsts institūcijām. Berlīnes principi augstāko izglītības iestāžu ranžēšanai paredz, ka rangam jāņem vērā institūciju dažādība, to misijas un mērķi, topa veidošanā jāizmanto ticami dati, jāizvērtē rezultāti, nevis ieguldījumd, kā arī jāskaidro topa izmantotājiem tā veidošanas principi.
Protams, plašais dažādo topu piedāvājums pasaulē pierāda, ka nav formulas, kas der visiem, bet svarīgi kritēriju izstrādāšanas procesā ietvert un uz diskusiju aicināt visas iesaistītās puses. Izglītību raksturo kvalitāte, nevis kvantitāte. Iespējams, ka vērtīgāk par subjektīvu topu sastādīšanu un piedāvāšanu sabiedrībai, nepaskaidrojot, kādi kritēriji un kādēļ izvēlēti, un ko galu galā tie atspoguļo, ir veidot atvērtas datubāzes, kur pakalpojuma izmantotājam būtu pieejami dati, kurus tālāk katrs individuāli var atlasīt un salīdzināt. Tāpēc nepieciešams vienoties par kritērijiem augstskolu salīdzināšanai, ņemot vērā gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus rādītājus, un salīdzināt līdzīgas studiju programmas. Lai reitings gūtu sabiedrības uzticību, svarīgi, ka to īsteno neatkarīga institūcija.