Attiecību estēts
N.Burjo grāmatas Attiecību estētika tulkojumu latviešu valodā izdod Laikmetīgās mākslas centrs. Šis darbs, kuram ir būtiska nozīme XX gs. 90.gadu mākslas analīzē, izdots pirms vienpadsmit gadiem. «Attiecību estētikas popularitāti veicinājuši dažādi faktori, tomēr viens no būtiskākajiem ir tas, ka grāmata iepazīstina ar zīmīgām tendencēm un pārmaiņām mūsdienu mākslā, analizējot tās saistībā ar laikmeta sociālajām norisēm,» latviešu valodā izdotās grāmatas pēcvārdā raksta tās zinātniskā redaktore Ieva Astahovska.
«Ne mazāk svarīgs faktors grāmatas popularitātē ir tas, ka šī refleksija par laikmetīgajā mākslā redzamākajiem centieniem objektu vietā pievērsties attiecībām, mijiedarbībai un «socializēšanās modeļiem» bāzējas gan mākslas teorijas un filozofijas, gan prakses zonā,» raksta I.Astahovska. Attiecību estētikas kontekstā visbiežāk tiek analizēti mākslinieki Rirkrits Tiravaniža, Pjērs Īgs, Filips Parreno, Dominika Gonsalesa-Ferstere, Tomass Hiršhorns, Džeremijs Delers u.c. I.Astahovska uzskata, ka Burjo ieviesto jēdzienu var attiecināt arī uz Latvijas mākslinieku darbiem (Gints Gabrāns, Monika Pormale, Katrīna Neiburga, apvienības Open, E-LAB (RIXC), Maize, Bolderājas grupa).
Žurnāla ArtReview jaunākajā mākslas pasaules ietekmīgāko personību topā N.Burjo ieņem 68.vietu. Viņš bijis 2007.gada Maskavas biennāles un šogad Londonā notikušās Teita triennāles kurators. Burjo konsultē Ukrainas miljardiera un kolekcionāra Viktora Pinčuka mākslas fondu Kijevā, kā arī arhitekta Žana Nuvela projektētā mūsdienu kultūras centra veidotājus (centrs taps Sigīnas salā Parīzē). Šogad iznāca N.Burjo jaunākā grāmata The Radicant, kas veltīta XXI gs. mākslas norisēm.
Kaut kur citur
Par arhitektūras kritiķi Āronu Betski bieži saka - radikāls intelektuālis. Viņš, piemēram, lasa personiskajā pieredzē balstītas lekcijas par seksualitāti arhitektūrā no pasīvā homoseksuālista viedokļa. Kopš 2006.gada viņš ir Sinsinati mākslas muzeja direktors. Pirms tam vadīja Nīderlandes arhitektūras institūtu Roterdamā (viens no nozīmīgākajiem arhitektūras muzejiem un izpētes centriem pasaulē). Pērn Betskis bija Venēcijas arhitektūras biennāles kurators, biennāles devīze - Out There: Architecture Beyond Building/Arhitektūra pāri ēkām. Savukārt vārdus out there var interpretēt dažādi - visumā, kaut kur tur.
Arhitektūras izstādē Venēcijā Betskis pievērsās arī filozofijai, vizuālajai mākslai, interjera dizainam, ainavai, literatūrai. Izstādē bija daudz instalāciju, pētījumu, manifestu un projektu, kuros ēka/objekts vairs nav dominējošais elements un nepārvēršas par «arhitektūras kapiem». Kritiķu atsauksmes par 2008.gada biennāli un kuratora idejām bija izteikti negatīvas; 2010.gada biennāli vadīs nevis teorētiķis un kritiķis, bet pieredzējusī arhitekte Kadzujo Sedzima. A.Betskis ir pārliecināts, ka celtnes ir «arhitektūras kapi», savukārt īsta arhitektūra dzīvo «kaut kur citur, pāri visam» - dabiskajā vidē, ainavā. Un šai ainavai mēdz būt savi sapņi par ideālo arhitektūru. Tā ir galvenā tēma, kas interesē Āronu Betski, Rīgā viņš lasīs lekciju Arhitektūra: aiz, apkārt un no citas puses.