Pasaules čempionātā Arvīdam spēlēt esot interesantāk nekā Volfsburgas klubā Grizzly Adams. «Kaut arī valstsvienībā taktiskais zīmējums īpaši nemainās, tas tomēr ir radošāks. Volfsburgā visu sezonu spēlējām pēc vienas shēmas. Pretinieki mūs jau bija atkoduši, bet tik un tā nekas nemainījās. Risks tika samazināts līdz minimumam, jo nedrīkstējām izdarīt tālās piespēles uzbrucējiem. Iepriekšējā sezonā man bija iespēja spēlēt arī skaitliskajā vairākumā un gūt līdzīgus vārtus, kādus iemetu Itālijai no vārtu priekšas, bet šosezon vairākumā man iespēja vairs netika dota. Treneris teica, lai gaidu savu kārtu, bet tā arī nesagaidīju.»
Hokejs Vācijā pēdējos gados tomēr esot pavirzījies uz priekšu profesionālākā gultnē. «Vēl pāris gadu atpakaļ pēc spēlēm autobusā reizēm bija alus, tagad tas ir pilnīgi izslēgts.» Pēc Arvīda teiktā, ārzemniekiem Vācijas līgā esot salīdzinoši mierīgāka dzīve nekā, piemēram, Šveicē vai Zviedrijā. «Es pat nezinu, kas ir jāizdara, lai sezonas vidū atskaitītu no komandas. Katram klubam ir 12 leģionāru kvotas, kuras neviens negrib zaudēt.»
Latvijā pēdējos četrus gadus Arvīds apciemo tikai vecākus un draugus. Pastāvīgā dzīvesvieta ir Augsburgā, kur, savulaik spēlējot, iepazinās ar draudzeni Francisku. Abi audzina gadu vecu dēlu, kuram dots zviedru vārds Lennarts. Arvīds uzsver, ka bez s galā, tomēr latviešu valodā jāraksta Lennarts. «Ja būtu piedzimusi meita, tad būtu vieglāk, jo bijām vienojušies, ka nosauksim par Liliju. Dēlu ikdienā saucam par Leniju.» Paredzams, ka draudzene un dēlēns sezonas laikā pārcelsies uz Rīgu, ja Reķis oficiāli parakstīs līgumu ar Dinamo.
Runājot par izredzēm otrajā posmā, Arvīds norāda, ka izredzes saglabājas tik ilgi, kamēr viss vēl nav beidzies. Viegli gan nebūšot.