Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija liecina, ka pagaidām nav attaisnojušās likumprojekta pretinieku bažas par «caurumu» imigrācijas žogā, kuru šis likums varētu radīt. Dati liecina, ka šajā laikā bijuši 49 pieteikumi, no kuriem līdz šim atbalstīti 35. Tas gan neliecina, ka pārējiem jau ir atteikts, jo bieži tiek pieprasīta papildu informācija. Tik tiešām ir svarīgi, lai, dodot iespēju investoriem saņemt atvieglotu uzturēšanās atļauju, iesniegtā informācija tiktu rūpīgi pārbaudīta.
Imigrācijas četru mēnešu statistika aicina pārdomāt likuma īstenošanas efektivitāti. Ja reiz likumdevējs ir atbalstījis arī šādu ekonomikas sildīšanas formu, vai ir pamatoti uzskatīt, ka viss jau paveikts un ārvalstu investori stāvēs rindā pie Latvijas ekonomikas durvīm? Re, ka nestāv! Pagaidām lielākā interese ir uzņēmējiem no Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Kazahstānas un Izraēlas.
Attīstītās ekonomikas par investoriem cīnās. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras nebūt nav slavenas ar īpaši liberālu imigrācijas politiku, katru gadu ir paredzēts 10 000 vīzu ārvalstu investoriem, kas vēlas valstī ieguldīt līdzekļus un attīstīt uzņēmējdarbību, iegūstot pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Kanādā, Lielbritānijā un Singapūrā ir īpašas biznesa imigrācijas programmas, kas orientētas uz investoriem un uzņēmējiem.
Investīcijām Latvijas tautsaimniecībā, īpaši ražošanas attīstībā, jādod papildu ienākumi budžetā, jārada jaunas darbvietas un lielāka sociālo maksājumu kapacitāte. Tādēļ svarīgi pārliecināties, ka investors tik tiešām vēlas ieguldīt Latvijas ekonomikā, nevis šiverēt pa Šengenas zonu ar Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju kabatā.