Tas norisināsies no 4. oktobra līdz 4. novembrim Rīgā, kā arī Liepājā, un šāgada tēma «māksla pielāgoties» tiks aplūkota plašā pasākumu klāstā: izstādē, koncertā, konferencē, lekcijās un radošajās meistardarbnīcās, uz kurām aicināts ikviens interesents un jo īpaši ģimenes ar bērniem un jaunatne.
Ilgtspējība priekšplānā
«No vienas puses - kāda māksliniekam daļa gar planētas nākotni? Bet ir daļa, un tāpēc, mākslas darbu radot, aktuālos jautājumus estetizētā veidā viņš noved līdz simboliskam un asociatīvam līmenim. Tie, kas skatās šo mākslas darbu, uzdos simts dažādu jautājumu. Pēc manas definīcijas - māksla ir uzdrošināšanās redzēt pasauli citādi,» atbild viena no festivāla kuratorēm, Jauno mediju kultūras centra RIXC vadītāja Rasa Šmite uz jautājumu, kādēļ māksliniekiem būtu jābāž deguns, piemēram, tehnoloģiju jomā.
Ražotāji, kas periodiski laiž klajā savus jaunākos tehnoloģiju brīnumus un daudz ko citu, parasti sabiedrības virzienā raida tikai vienu vēsti: jums šī lieta ir vajadzīga, tā izmainīs jūsu dzīvi un darīs to labāku.
«Mākslinieks paņem šo paradigmu un uzdod dažādus pretrunīgus jautājumus, liekot domāt par to. Nevis - vai tas ir vai nav vajadzīgs, bet ļoti daudzos, dažādos slāņos,» skaidro RIXC pārstāvis Raitis Šmits.
Festivāla Māksla + Komunikācija veidotāji jau no pērnā gadsimta 90. gadiem ir centušies izsekot aktuālākajām izmaiņām pasaulē, kur blakus dažādu tehnoloģiju attīstībai nemitīgi vairojas arī, piemēram, ekoloģisko tēmu loks. Līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, viņuprāt, būtiski ir kļuvuši ilgtspējības jautājumi. Saistībā ar tiem šogad izvēlētais domāšanas virziens festivālā ir «māksla pielāgoties» (Art of Resilience) - attiecību risināšana starp dabu un tehnoloģijām, kā arī diskusijas par mākslas lomu «tehno-ekoloģisko» jautājumu risināšanā.
Paslēpties pilsētā
RIXC Mediju telpā 11. novembra krastmalā 35 rīt, 3. oktobrī, plkst. 19 tiks atklāta izstāde, kas demonstrēs divus atšķirīgus piegājienus pielāgošanās mākslai. Mākslinieki no Šveices un Vācijas Kristiāns Hiblers un Ivonne Vilhelma (Knowbotiq) būs klāt ar instalāciju Deja ar/bez Darvina, kas ir turpinājums viņu iesāktajam projektam Makgili - vienkārši neesošs 2008. gadā par mākslinieku radīto tēlu kamuflāžas tērpā. Kamuflāžas tērpi reiz tika radīti medību, vēlāk militārās jomas vajadzībām, taču mākslinieki uz tiem paraugās citādi: kas notiek, ja šādi nomaskējies «kaut kas» nonāk pilsētvidē? «No vienas puses, tu esi maskējies, no otras, - ar šo maskēšanās tērpu esi kļuvis tik redzams. Vai pilsētā ir vieta kam tādam, kas nav identificēts, «nomenedžēts»?» intriģē R. Šmite. Instalācijas autori 5. oktobrī plkst. 15.30 laikmetīgās mākslas centrā kim? sniegs arī lekciju.
Baktēriju baterija ir RIXC, LU Bioloģijas fakultātes un Cietvielu fizikas institūta jauno zinātnieku, kā arī skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona eksperimentāls projekts, kas ietver elektrības iegūšanu no ūdenī dzīvojošām baktērijām un telpiskas skaņu struktūras radīšanu no šīs «baterijas». R. Šmite: «Var jau būt, ka kādreiz mums vajadzēs mācīties, kā aizdedzināt ugunskuru, taču cilvēku intelektuālā attīstība ir gājusi uz priekšu - tā vietā mēs varam dīķī ierakt sadedzinātus papīrīšus un dabūt ārā elektrību. Tā ir mūsu versija par XXI gadsimta lauku māju - ļoti lokālu vietu, kas tomēr ir globāli savienota. Neesam tādi lokālisti, kas ies dzīvot mežā, nē, mēs gribam dzīvot šajā sabiedrībā, taču vēlamies saprast savu vietu tajā un paši saražot sev resursus.» 5. oktobrī no plkst.12 līdz 14 kim? notiks darbnīcas, kur ikviens varēs uzmeistarot bateriju no tīra un netīra ūdens.
Vīzija jaunajiem
5. un 6. oktobrī kim? norisināsies starptautiska konference Art of Resilience, kurā piedalīsies kultūras, tehnoloģiju un inovācijas eksperts Mišels Bauenss (Beļģija, Taizeme) un daudzi citi pasaulē atzīti vizionāri, zinātnieki un mākslinieki. Paralēli tam turpat kim? radošo darbnīcu Aroniju sesija Nr.10 par apēdamajām saules baterijām piedāvās beļģu mākslinieks Bartaku, savukārt lietuviešu māksliniece no Beļģijas Lina Kusaite vadīs bērnu un jauniešu darbnīcu Māksla pielāgoties: pilsēta un pilsētnieki. «Ja mēs gribam, lai cilvēki un jo īpaši jaunieši nebrauc prom no Latvijas, viņiem ir jāliek pretī laikmetīgās vīzijas - uz kurieni mūsu sabiedrība iet,» uzskata R. Šmite. «Festivālā gribam parādīt, ka Latvija nav nekāda izolēta vietiņa. Šī radošā darbnīca būs par pielāgošanos, kas nenozīmē vienkārši ciesties, cik var. Pielāgošanās ir tad, kad tu pats saproti, kur tu esi, un pats pieņem lēmumu. Jauniešu uzdevums būs staigāt pa pilsētu un domāt par to, kāda būtu viņu ideālā nākotnes pilsēta.»
Visām darbnīcām vēlams pieteikties iepriekš ([email protected]; tālr. 26546776). Norišu vietās apmeklētāju neskaidrības palīdzēs kliedēt gidi.
Klarnete un vaļi
Vienīgais maksas pasākums festivālā būs dabas un tehnoloģiju savstarpējām attiecībām veltīts koncerts 5. oktobrī plkst. 19 Spīķeru koncertzālē. Tajā klausītāji dzirdēs ASV džeza mūziķa un filozofa Deivida Rotenberga performanci, kurā klarnetes spēles improvizācija apvienosies ar brīvdabā ierakstītām vaļu un putnu dziesmām. Tāpat koncertā piedalīsies eksperimentālās mūziķas pārstāvji, skaņu mākslinieki Marks Fells un Mats Stīls (Lielbritānija), Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs un Mārtiņš Roķis (Latvija). Informācija www.rixc.lv.