Jauno regulējumu uzņēmēji vērtē atzinīgi, taču investēt, ieguldīt un izpirkt īpašumus nesteidzas.
Īpašumu iegāde Latvijā viņiem varētu būt interesanta tikai personisko iemeslu dēļ, bet noteikti ne tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. To ērtāk iegūt, investējot uzņēmējdarbībā. Taču neviens no uzrunātajiem neslēpj - viņiem te patīk. Dažiem šeit dzīvo radi un draugi, kādam citam ir patīkamas bērnības atmiņas, par to, ka vecākiem braukts uz Jūrmalas atpūtas namiem vai pionieru nometnēm. Arī šie subjektīvie apstākļi dažiem palīdz izšķirties par īpašuma iegādi.
Priekšrocības jāizmanto
Tatarstānas izcelsmes uzņēmējs Arsens Husnutdinovs šovasar uz Latviju atbraucis pirmo reizi pēc 20 gadiem. Lai arī uzņēmējs ir vairāku kompāniju dibinātājs, vairāk viņš lepojas ar IT kompāniju Platform Solutions, kas savu darbību izvērsusi ASV. Tur uzņēmējs ieguvis pilsonību, tādēļ uzturēšanās atļauja Latvijā viņam neesot aktuāla. Taču viņam esot vairāki partneri, kuri šobrīd interesējas par iespēju Latvijā iegūt šo dokumentu. «Visticamāk, šos cilvēkus uzturēšanās atļauja Latvijā interesēs caur ieguldījumu biznesā, nevis īpašumu iegādi,» neslēpj uzņēmējs. Viņaprāt, ekonomiskā lejupslīde Latvijā investoriem ir pavērusi virkni priekšrocību, kuras jāizmanto. Līdzīgi kā citi Austrumu uzņēmēji, arī A. Husnutdinovs uzsvēra Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu. «Rīga ir lieliska vieta starptautisko izstāžu un konferenču organizēšanai, lai arī šī biznesa nozare šeit nav attīstīta. Uz šejieni ātri un vienkārši var atbraukt gan no Krievijas, gan Eiropas,» norādīja uzņēmējs.
Taču māju netālu no Rīgas HES viņš šovasar iegādājies. Uz jautājumu, cik tā uzņēmējam izmaksājusi, viņš atsmaida: «Vairāk par 100 000 latu.»
Aleksejs Terekhovs ir Krievijas uzņēmējs, viņa bizness saistīts ar nekustamajiem īpašumiem Jaunzēlandē. Arī viņš šajā valstī ir ieguvis pilsonību, tādēļ uzturēšanās atļauja Latvijā nav aktuāla, jo iebraukšana un uzturēšanās ir krietni vienkāršāka, nekā esot tikai Krievijas pilsonim. Viņš Latvijā atpūšas jau trešo vasaru pēc kārtas un pie reizes meklē potenciālos pircējus savrupmājām okeāna krastā Phūketas salā. «Neesmu nedz potenciālais investors Latvijā, nedz īpašuma pircējs. Atbraucu uz šejieni tikai pa vasaru un biznesa attīstīšanai šeit ir pārāk mazs tirgus,» viņš pauž savu pozīciju, taču atzīst - Imigrācijas likuma grozījumi ir apsveicami. Viņaprāt, tie neradīs investīciju un īpašumu izpirkšanas vilni, taču aptuveni divu gadu laikā tas varētu pozitīvi ietekmēt ekonomikas augšupeju.
Veicināt tikai nedaudz
Publiski izsludināto «milzīgo interesi» nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata par politisko populismu. «Krievijas vai NVS valstu pilsoņiem nav jāpērk īpašums par 100 000 latu, ja vēlas iegūt šeit uzturēšanās atļauju. Viņi vienkārši var iegādāties Šengenas vīzu gadam vai iegādāties īpašumu Igaunijā bez jebkādām tā vērtības robežām,» norāda A. Šmits. Kaimiņvalsts regulējums kopš 1992. gada paredzot tiesības jebkurā laikā apmeklēt sev piederošo īpašumu. Bet, ja ir uzturēšanās atļauja Igaunijā, tā ir derīga visā Šengenas zonā. «Patiesībā esam vieni no pēdējiem, kas ievieš normas par uzturēšanās atļaujām saistībā ar investīcijām. Tie, kuri varēja atļauties un vēlējās to izdarīt, ir ieguvuši to caur citām valstīm,» savu nostāju pauž nekustamo īpašumu kompānijas valdes priekšsēdētājs. Viņš apstiprina arī pašu Krievijas uzņēmēju teikto, ka tagad īpašumus Latvijā pirks tie, kuri jau iepriekš pieņēmuši lēmumu to darīt, un uzturēšanās atļauja varētu tikai nedaudz veicināt šo procesu. Protams, būšot arī tādi, kas pirks savas austrumu mentalitātes dēļ - jo ir taču tik jauki draugiem pateikt: «A u menja dača v Jurmale.*»#
* Bet man ir vasarnīca Jūrmalā (krievu val.)