Pēc apstiprināšanas MK sēdē tas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai - cilvēkiem būs iespēja mēneša garumā to vērtēt un izteikties, ierosināt. Un paralēli mēs strādāsim ar Finanšu ministriju, lai noteiktu finanšu apmērus un avotus NAP minēto pasākumu īstenošanai. Kad sabiedriskā apspriešana būs beigusies, mums būs 2 - 3 nedēļas, lai sagatavotu galīgo redakciju, ieviestu labojumus, tad to vēlreiz iesniegtu apstiprināšanai valdībā. Pēc tam atbilstoši likumdošanai seko galīgais apstiprinājums Saeimā.
Vai pēc Saeimas «jā» PKC tiks izformēts - tā teikt, «paldies, un uz redzēšanos!»?
Es ceru, ka ne. Tā var gadīties, ja runā tieši par mani, tomēr PKC uzdevums būtu sekot plāna ieviešanai. Proti, laiku pa laikam uzsist pa rokām tām ministrijām, kas kavējas ar uz tām attiecināmo plāna pasākumu īstenošanu. Informēt par kļūdām un neizdarībām ministrus, respektīvi, PKC būs tā institūcija, kas sekos, lai NAP vienkārši nenoguļas plauktā. Jāpiezīmē, ka PKC jau uzrauga, kā veicas ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanu, gatavojam par to speciālu ziņojumu.
Ar ko NAP ir īpašs? Ir dzirdētas skeptiskas piezīmes, ka Latvija ir plānu lielvalsts, ka mums jau ir tūkstošs plānu utt.
Nu, ciniski izrunāties jau nav grūti... Mums nav tūkstošs plānu - ja runā par nozaru stratēģijām un plānošanas dokumentiem, tad tādu ir apmēram divi simti. Kāpēc NAP ir īpašs? Pirmkārt tāpēc, ka tas noteiks lielo ietvaru nākamo septiņu gadu periodam - likums saka, ka vidēja termiņa plānošanas dokumenti ir prioritārie. Otrkārt, tas iezīmē ceļu, kā mēs virzāmies uz stratēģijas Latvija - 2030 ieviešanu. Treškārt, profesionālā žargonā izsakoties, NAP ir sasaistīts arī ar nākamo ES finanšu perspektīvu.
Kā notika plāna veidošana? Tur lielāka teikšana bija ekspertiem vai politiskajām aprindām?
Pirmais NAP jautājumiem veltītais tieši ministru seminārs notika šā gada 15. februārī. Es būtu gribējis lielāku politisko iesaisti... Neskatoties uz to, ka trīs ministri izteica vēlmi būtu NAP izstrādes vadības grupā, divi no viņiem ir bijuši uz vienu grupas sēdi, savukārt viens tās vispār nav apmeklējis. Tas, ko PKC ir mēģinājis darīt lietas labā, - ļoti aktīvi informēt ministrus.
Es šo jautājumu uzdevu tāpēc, ka rodas iespaids - politiķi tikai tagad plānu sāk lasīt... Šonedēļ pēkšņi parādījās vēl viena versija, cik noprotams, balstīta viedoklī, ka NAP pietrūkst «zaļās idejas». Kad gaidīt nākamo uzlabojumu no politiķu puses?
Tikpat labi noskaņās pēc olimpiādes var teikt, ka uzsvars ir jāliek uz sporta dimensiju... Es nevaru izslēgt, ka gala redakcijas tapšanā politisko spēku ietekme varētu būt, tikai - atkārtoju - personīgi būtu vēlējies, lai tā būtu savlaicīgāka. Jo šāda iespēja bija, jau sākot ar šā gada janvāri. Galu galā NAP vadlīnijas un prioritātes ir saņēmušas valdības akceptu, tās nav radušās no zila gaisa. Vēl viens seminārs bija 4. jūlijā, kad mēs veselu mēnesi diskutējām ar politiskajiem spēkiem par to, kas plānā labs, kas slikts, kas jāmaina, bet, jā, tikai 13. augustā mēs ieraudzījām alternatīvo versiju, par kuru vispār nav diskutēts. PKC tagadējā versija ir plaši apspriesta kopā ar NVO, sociālajiem partneriem utt.
Ja runājam par sabiedrības iesaisti, būsim arī reālisti - cik daudz būs to, kuri šīs gandrīz 50 lappuses izlasīs...
Saprotu, bet ja valdība redakciju, par kuru runājam, apstiprinās, tad PKC arī radīs konspektīvu versiju uz dažām lappusēm. Bet īsais variants būtu: ikvienam būs iespēja veidot savu biznesu arī reģionos, ikvienam būs iespēja turpināt papildināt savas prasmes visa mūža garumā. Un arī tiem, kuri dzīvos ārpus lielajām pilsētām un reģionālās attīstības centriem, būs iespēja šajos centros ērti nokļūt.
Kopumā man šķiet, ka NAP ir gana konkrētības, bet... Pēdējā versijā paplašinājusies kultūras sadaļa. Nu klāt nāk jau pieminētā «zaļā» dimensija. Vai plāns neizplūdīs?
Jā, nenoliegšu, tādas bažas ir. Jo, piemēram, ir spēcīgs kultūras lobijs - jūs paši Kultūras dienā laiku pa laikam publicējat rakstus par to, kāds es esmu tumsoņa, neatbalstu mūsdienu latviešu dzeju utt. Nu, tā izpaužas deķīša vilkšana katram uz savu pusi. Vīzija par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē tapa VARAM paspārnē, attiecīgi šeit arī redzams zināms lobijs.
Savukārt citi pārmet, ka NAP neparāda, kā tad mēs pelnīsim naudu.
Ar visa veida uzņēmējdarbību, kas ir eksportspējīga. Mums ir jāsaprot, ka ar iekšējo tirgu diemžēl nepietiks, jo tajā katastrofāli trūkst naudas. Un mums būs jākonkurē ārējos tirgos nevis ar Ķīnu, bet ar valstīm, kas ražo t.s. nišas produktus.
Jūs esat NAP izstrādē ieguldījis daudz pūļu. Nav kārdinājums pašam doties politikā, lai piedalītos šī plāna realizācijā?
Tuvāko 5 - 6 gadu laikā sevi politikā neredzu. Esmu pietiekami paškritisks - man vēl gana jāmācās. Lai gan man ir divi maģistra grādi, pašam liekas, ka vēl nepieciešama jurisprudence. Tā ir problēma Latvijā, ka politiķi nelabprāt mācās un iedziļinās.