Pašvaldībām ir dotas tiesības ar saviem saistošajiem noteikumiem aizliegumu mīkstināt un atsevišķām kategorijām trūcīgās personas statusu tomēr piešķirt. Tomēr tieši pašvaldības nebūt neraujas paplašināt pabalstu saņēmēju loku. Joprojām ir pilsētas, kur šo statusu atsaka arī tiem, kas līzingā iegādājušies, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu. A.Kosmačevs uzskata, ka šī norma ir diskriminējoša: «Mums ir dubults slogs, un nav saprotama motivācija, kāpēc tiek liegta palīdzība.»
Pieļauj izņēmumus
Trūcīgās personas statuss dod tiesības uz garantēto minimālā ienākuma pabalstu (GMI), taču pakalpojumu klāsts strauji paplašinās, solot palīdzību veselības aprūpē, atlaides tiesu sistēmas pakalpojumiem, no Eiropas Savienības fondiem finansētas pārtikas pakas, Latvenergo bezmaksas norēķinu kartes 100 tūkstošiem mazturīgo mājsaimniecību u.c. Jūrmalā balstās uz Ministru kabineta noteikumiem un trūcīgā statusu atsaka visiem, kam ir kredītsaistības, apliecināja Jūrmalas Sociālās pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa. Taču pašvaldība GMI kompensē ar pabalstu individuālo rehabilitācijas mērķu sasniegšanai. Arī uz dzīvokļa un veselības pabalstu var pretendēt bez šī statusa. Sociālās palīdzības saņēmēju skaits Jūrmalā pieaudzis par 30-40%, un tiek prognozēts, ka nākamgad tas vēl dubultosies. Savukārt Daugavpils dome jau pašlaik izmanto tiesības paplašināt trūcīgās personas statusa saņēmēju loku, gan nosakot ņemtā kredīta griestus. «Cilvēku ar kredītsaistībām ir ļoti daudz. Jau šobrīd trūcīgo personu skaits Daugavpilī, salīdzinot ar 2008.gadu, ir četrkāršojies. Taču ir skaidrs, ka septiņu cilvēku ģimene ledusskapi nepērk kā luksusa preci, bet pamatvajadzību nodrošināšanai,» uzsvēra Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes direktore Žanna Kulakova.
Jābūt skaidrībai
Rīgā trūcīgās personas statusu piešķir ģimenēm ar bērniem, ja ņemts hipotekārais kredīts vienīgā mājokļa iegādei. Tas nav risinājums, uzskata Kredītņēmēju apvienības konsultante, bijusī Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšniece Anita Gaigala. Lielākoties ir ņemti 1000-2000 latu patēriņa kredīti, to skaitā medikamentu iegādei un operācijām. «Visā valstī vajag vienotus kritērijus, vai arī jāvienojas ar valdību, ka krīzes laikā šis noteikumu punkts nav spēkā. Ir mīts, ka vajadzēs milzīgi daudz naudas pabalstiem, starpība nav tik liela. Kad cilvēks kā bezpajumtnieks gulēs uz ielas, pašvaldībai vajadzēs daudz vairāk līdzekļu. Tad vairs neviens neprasīs - ir kredīts vai nav,» norādīja A.Gaigala. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta vecākā referente Maruta Pavasare gan uzsvēra, ka pašvaldības nemaz nesteidzas izmantot tām jau dotās tiesības noteikt daudz izdevīgākus noteikumus statusa saņemšanai, bet vienotus kritērijus uzskata par savas autonomijas pārkāpumu.