Uz jautājumu, kurš no Latvijas spēlētājiem nākotnē iekļausies NHL, Irbe vispirms nosauca Girgensonu. «Viņš ir riktīgs dzelzītis. Es taču ar viņa tēvu Aldi kopā uzaugu. Dzīvojām blakus. Ar Zemgu esmu runājis. Sapratu, ka diezin vai kas viņu šeit apturēs virzībā augšup pa karjeras kāpnēm. Un arī galvā viņam, manuprāt, nesakāps. Svarīga nozīme ir bijusi tam, kā viņš šeit jau ir veidojies par spēlētāju. Pagaidām viss rit labi. Domāju, ka mums nākotnē būs vēl viens NHL spēlētājs. Protams, viss kaut kas var atgadīties, bet tas viņu nekādā ziņā neatturēs no mērķa. Drīzāk dos vēl lielāku apņēmību virzīties uz priekšu.»
Citus konkrētus uzvārdus Irbe neminēja. Tas gan nenozīmējot, ka Latvijai vairāk nav jaunu un perspektīvu spēlētāju. «Iespēja tiek dota daudziem. Svarīgi ir būt pareizajā vietā un īstajā laikā. Vieni attīstās ātrāk, citi lielajam hokejam atkal nobriest ilgākā laika periodā. Ļoti liela nozīme ir tam, lai būtu ne tikai talants, bet arī gribēšana. Bez darba izsisties faktiski nav iespējams.»
Pagājušajā vasarā Vašingtonas Capitals treniņnometnē piedalījās Rīgas Dinamo aizsargs Kristaps Sotnieks. «Valodas nezināšana un komunikācijas problēmas,» bez minstināšanā atbildēja Irbe, kad vaicāju, kāpēc Sotnieks nav palicis okeāna otrā krastā. «Soča nav ekstraverta persona, kas ātri iedzīvojas svešā vidē. Jebkurā gadījumā es domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze viņam daudz deva. Kristaps redzēja, ar kādu atdevi strādā tie spēlētāji, kuri ne tuvu nav NHL. Gan jau viņš saprata, kā ir jāsitas, lai tiktu pasaules labākajā līgā.»