Īrnieki sūdzas, ka namīpašnieks savu īpašumu neuztur kārtībā, laikus nenorēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un vēlas vienpusēji mainīt līguma nosacījumus tā darbības laikā. Savukārt izīrētāji sūdzas, ka īrnieki pēc līguma termiņa beigām neatbrīvo dzīvojamās telpas, sakrāj parādus par komunālajiem pakalpojumiem un nevīžīgi izturas pret izīrētāja īpašumu. Pašlaik saskaņā ar likumu par dzīvojamo telpu īri galvenā institūcija, kas izlemj īrnieku un izīrētāju savstarpējos strīdus, ir tiesa. Piemēram, īrnieka izlikšana no dzīvokļa pat pēc līguma termiņa beigām, ja tajā nav punkta par tiesībām līgumu pagarināt, var notikt tikai ar tiesas lēmumu. Taču šādu lietu iztiesāšana ilgst vismaz trīs gadus.
Jābūt publiskam reģistram
Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu likumprojektu, kas paredz izveidot publisku īres līgumu reģistru, un īrnieku izlikšana no dzīvokļa notiktu, pamatojoties uz reģistrā atrodamā līguma nosacījumiem, bez tiesas lēmuma. EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša Dienai skaidro: «Kamēr nav publiska īres līgumu reģistra, tie ir privāti strīdi starp divām fiziskām personām, kas ir risināmi tiesas ceļā. Līdz ar publiskā reģistra izveidi līgums un tajā ietvertie nosacījumi kļūs par pamatu strīdu risināšanai, un nebūs jāiesaista tiesa. Tas nozīmē, ka īres līguma beigu termiņš būs pietiekams pamats īrnieka izlikšanai no dzīvokļa.» I. Oša norādīja, ka decembra vidū EM varētu virzīt likumprojektu skatīšanai valdībā.
Namīpašnieks Andris (vārds mainīts) Dienai stāsta, ka ļoti cer uz jaunā likumprojekta pieņemšanu, jo pašlaik jūtas diezgan beztiesisks attiecībās ar saviem īrniekiem. «Vienam no īrniekiem ir beidzies īres līguma termiņš. Dažādu apstākļu dēļ es nevēlos ar viņu slēgt jaunu līgumu, taču īrnieks kategoriski atsakās izvākties. Vienīgā iespēja ir vērsties tiesā, kur šādu lietu izskatīšanas termiņš ir aptuveni trīs gadi. Šajā laikā manas tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, piemēram, remontēt to, ir būtiski ierobežotas.» Konkursā uz Rīgas pilsētas īres valdes īrnieku tiesību aizstāvja amatu uzvarējusī Ingrīda Miezīte Dienai atzina, ka šādam risinājumam piekristu. «Ja būtu publisks īres līgumu reģistrs, līgums varētu kalpot par pamatu īrnieku izlikšanai no dzīvokļa, jo līgumu ir parakstījušas abas puses un abām tas ir jāievēro.» Te gan jāatceras, ja īres līgumā ir punkts par īrnieka tiesībām prasīt līguma pagarinājumu, izīrētājs var atteikties to darīt tikai likumā noteiktos gadījumos: ja īrnieks nav pildījis savas saistības, ja dzīvoklis vajadzīgs izīrētāja personīgajām vajadzībām, ja namīpašumā paredzēts kapitālais remonts.
Vēl viena līdz šim neatrisināta problēma ir padomju laikos slēgtie beztermiņa īres līgumi, jo likums noteic, ka jaunajam īpašniekam ir saistoši vecā īpašnieka noslēgtie līgumi. Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bernadska Dienai stāsta, ka esot šo normu apstrīdējuši Satversmes tiesā kā neatbilstošu Satversmei, jo tā nesamērīgi ierobežo izīrētāja tiesības. EM pārstāve I. Oša skaidro, ka jaunais likumprojekts šo problēmu nerisina. «Mēs pašlaik gaidām tiesas spriedumu šajā lietā. Taču EM atzīst, ka tā ir problēma. Tās risināšanai ir ieviests pārcelšanās pabalsts denacionalizēto namu iemītniekiem. Diemžēl krīzes gados šī pabalsta izmaksa tika pārtraukta, un valdība noraidīja tā izmaksas atsākšanu arī nākamgad. Taču uz 2015. gada budžetu mēs atkal sniegsim pieprasījumu.» I. Miezīte uzsvēra, ka pārcelšanās pabalsts ir ļoti labs instruments, kurš savulaik ir palīdzējis daudziem īrniekiem pārcelties, bet izīrētājiem sakārtot savus īpašumus.
1500 sūdzību gadā
Savas sūdzības ir arī īrniekiem. Ildze (vārds mainīts) Dienai sūdzas par namīpašnieka neieinteresētību uzturēt savu īpašumu. «Es apzinīgi pildu savas saistības, kārtīgi veicu norēķinus, taču namīpašnieks diemžēl ignorē savus pienākumus. Māja nav nosiltināta, pirmā stāva dzīvokļos ziemā ir auksts, jo pūš no nesiltinātā pagraba, kāpņu telpa ir briesmīgā stāvoklī, pārsvarā spuldzītes ir izdegušas, ziemā bieži ir netīrīta un slidena ietve. Īrnieku lūgumi pēc domofona ierīkošanas netiek uzklausīti. Tāda sajūta, ka namīpašnieku interesē tikai saņemt «piķi» un īpašuma uzturēšana un labiekārtošana viņam ir pilnīgi vienaldzīga.» Rīgas pilsētas īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana Dienai norāda, ka īrnieki ar šādām sūdzībām var vērsties īres valdē, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta izīrētāja atbildība par namīpašuma neuzturēšanu kārtībā. Par to var sodīt ar soda naudu līdz 1000 latiem. N. Abagjana stāsta, ka valde vidēji gadā izskata 1500 rakstisku sūdzību un sniedz ap 500 mutisku konsultāciju. «95% sūdzību nāk no īrniekiem, jo viņi zina, ka pret izīrētāju var vērsties arī administratīvā kārtā. Savukārt izīrētāji saprot, ka viņiem vienīgā iespēja ir tikai tiesa. Visvairāk sūdzību mēs saņemam par pamatpakalpojumu, īpaši apkures, nesniegšanu, jo mājai ir parāds. Te gan jāteic, ka pie vainas ir arī tie īrnieki, kas nenorēķinās par šiem pakalpojumiem. Namīpašnieks nevar mūžīgi maksāt parādnieku vietā. Tajā pašā laikā izīrētāja pienākums ir vērsties tiesā pret īrnieku, kurš nemaksā par pakalpojumu, lai neciestu pārējie iedzīvotāji. Šādas lietas tiesa izskata samērā ātri - gada laikā.» Otra izplatītākā sūdzība ir par īres maksas paaugstināšanu. Šādas lietas gan var izšķirt tikai tiesa, un izīrētājam ir jāpierāda paaugstinājuma finansiālā pamatotība.