Valdība jau iepriekš neslēpa, ka milzīgā budžeta deficīta apkarošanai nākamajos četros gados budžetā jāatrod papildu 15 miljardi eiro. Lai to izdarītu, plānots tēriņos ietaupīt desmit miljardus un vēl piecus piepelnīt, palielinot nodokļus. Visvairāk «apgraizīts» tikšot sociālais budžets, kurā tiks ietaupīti 2,8 miljardi eiro. Lai iedzīvotāji paspētu sagatavoties jaunajiem apstākļiem, taupības režīms tiks ieviests pakāpeniski. 2011. gadā sociālajam budžetam atņems 800 miljonus eiro, un tikai 2012. gadā būšot jūtamas smagākas izmaiņas. Pavisam iecerēts sociālo budžetu samazināt no 20 miljardiem līdz 17 miljardiem, kāds tas bija 2007. gadā. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkiem tiks atņemti vai radikāli samazināti maksājumi. Piemēram, pensijas valdība vispār nevēlas aiztikt. Bezdarbnieku pabalsti sarukšot, taču varas iestādes lielāku uzmanību veltīs, lai novērstu krāpšanos un nelietīgu valsts naudas izmantošanu.
140 lappušu biezais plāns ir sadalīts piecās daļās, un tajās apskatīta ne tikai iespēja ietaupīt, bet arī potenciālās izaugsmes nozares. Lielas cerības tiek liktas uz nodokļu ieņēmumiem. Tie tiks mazliet paaugstināti, un tiks paplašināts maksātāju loks. «Tiks iesaistīts vairāk cilvēku, un visi maksās vairāk,» laikrakstam Irish Times jau pirms plāna publiskošanas pavēstīja kāds avots Finanšu ministrijā. Tam vajadzētu ik gadu papildus ienest budžetā vairāk nekā miljardu eiro. Vislielākais ieņēmumu kāpums būšot jūtams tieši pirmajā gadā, tomēr arī vēlāk nodokļu slogs pieaugs. Visvairāk naudas plānots iegūt no nodokļu atvieglojumu radikālas ierobežošanas. Valdība lēš, ka, atņemot dažas privilēģijas, valsts gadā iegūs ap 750 miljoniem eiro. Dāsnu pienesumu varētu dot nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu apjoma samazināšana.
B. Lenihens apgalvo ka starptautiskie aizdevēji ir iepazīstināti ar taupības programmu un esot apmierināti. Taču Īrijā neapmierinātība rūgst. Otrdien B. Kouens pat bija spiests paziņot, ka pēc budžeta pieņemšanas piņķerīgās procedūras nākamgad izsludinās ārkārtas vēlēšanas. Tās varētu notikt februārī vai martā, ziņo aģentūra AFP. Šādā veidā premjers gribot ļaut tautai izšķirt, vai valdība rīkojusies pareizi. Opozīcija gan pieprasījusi sarīkot vēlēšanas nekavējoties un uz jautājumu, vai atbalstīs taupības budžetu, atbildēja, ka balsos «nacionālajās interesēs».