Pašā laikā, tikai dažas dienas pēc traģiskās zemessarga «spēlēšanās» ar nepazīstamu munīciju Ādažu poligonā, Latvijas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube nācis klajā ar attīstības plānu nākamajiem četriem gadiem. Pašā laikā tādēļ, ka šajā NBS darbības plānā skaidri pausta attieksme pret zemessardzi. Uzsvērta tās nozīme valsts aizsardzības plānu īstenošanā, kā arī nepieciešamība uzlabot šo desmit tūkstošu vīru sagatavošanu, kā arī apgādi. Un te saredzama NBS komandiera konsekvence, jo darbos viņš turpina solīto par uzmanības palielināšanu zemessardzei. Graube norādījis, ka nepieciešama pilsoņu piesaistīšana zemessardzei.
Nepateicīgs temats, jo lielākajai daļai sabiedrības, visticamāk, ir nosacīts priekšstats par to, kas tad ir šie tūkstoši brīvprātīgo cilvēku visā Latvijā zaļi raibajās karavīru formās. Drīzāk visai maz zināms, ka viņi patiešām ir gatavi daudz brīvā laika atņemt savai ģimenei, naudas pelnīšanai vai vienkārši atpūtai, lai i ziemu, i vasaru atrastos zem klajas debess. Turklāt saņemot gluži simbolisku finansiālo kompensāciju. Vai 30 dienu gadā ir daudz vai maz, var spriest katrs pats. Turklāt nepieciešamības gadījumā kādā ārkārtas situācijā tieši zemessargu vienības ir vienas no mobilākajam, ar kurām var rēķināties ikkatrs visā Latvijā - gan nomaldījies bērns lielā mežā, gan plūdos pārsteigti lauku iedzīvotāji. Šī iemesla dēļ ir pārsteidzoši dzirdēt no pašiem zemessargiem saņemtu informāciju, ka kādai nelielai vienībai (vien 20-30 cilvēku) nācies atteikties no divu dienu ilgām mācībām sava novada teritorijā, jo neesot izdevies nodrošināties ar siltu ēdienu. Šāds piemērs (konkrēts gadījums) liek šaubīties par dažu vietējās varas pārstāvju spējām risināt bieži vien pat ne pārāk sarežģītas problēmas, kā arī izpratni par zemessardzes lomu un pienākumiem. Saprotams, nav pārsteidzoši, ka presei šāds pašvaldības vadītājs stāsta pretējo, atzinīgi novērtējot sadarbību ar zemessardzi.
Šis reālais fakts ir pārlieku skumjš un parāda sabiedrības dīvaino izpratni par savas valsts aizsardzību. Laiks saprast, ka tā nav pati par sevi saprotama lieta, turklāt visai smaga un nepateicīga, ar kuru vienmēr nodarbosies citi. Tā ilgi nevar turpināties, jo par savas mājas drošību vispirms ir jārūpējas pašiem. Un te nu noderētu signāls kā no pašvaldībām, tā valsts augstākā līmeņa vadības pārstāvjiem. Varbūt iepriekš derētu aizbraukt ciemos pie visādi tik sekmīgajiem igauņiem, lai redzētu, kāda izpratne par savu zemessardzi ir šīs valsts amatpersonām, kam darbība Kaitselit ir pati par sevi saprotama lieta. Ir vietā Graubes teiktais, ka NATO nav radīts tikai tādēļ, lai aizstāvētu Latviju, arī mums jābūt gataviem palīdzēt citiem.