Visticamāk, svētdienas vakarā par nākamo valdības vadītāju Itālijas prezidents būs izvirzījis bijušo Eiropas Savienības (ES) komisāru Mario Monti, lai nomierinātu satrauktos finanšu tirgus pirms to atvēršanas pirmdienas rītā.
Paredz ārkārtas vēlēšanas
Nojausma, ka tieši M. Monti būs S. Berluskoni pēctecis, radās jau sestdien, kad vēl pirms līdzšinējā premjerministra atkāpšanās pie politiskajām partijām nepiederošais bijušais ES konkurences komisārs tikās ar pozīcijas un opozīcijas partiju pārstāvjiem, kā arī Eiropas Centrālās bankas prezidentu Mario Dragi.
Paredzams, ka 68 gadus vecais ekonomists M. Monti vadīs tehnokrātisku valdību, kurai tuvākajos mēnešos būs jāīsteno sāpīgas ekonomikas reformas. Viņa kandidatūru atbalstot lielākās opozīcijas partijas un arī S. Berluskoni vadītā centriski labējā partija Il Popolo Della Liberta (Tautas brīvības partija).
Pret tehnokrātu valdību iestājas S. Berluskoni ilggadējā koalīcijas partnere pret imigrantiem noskaņotā partija Ziemeļu alianse. «Lēmumi, ko pieņems M. Monti, ir jāapstiprina parlamentā, bet ar tik neviendabīgu atbalstu viņam būs daudz problēmu. Es domāju, ka šis risinājums [veidot tehnokrātu valdību] novedīs pie daudzām problēmām,» uzskata viens no Ziemeļu līgas līderiem līdzšinējais iekšlietu ministrs Roberto Maroni.
Analītiķi uzskata, ka M. Monti saskarsies ar milzīgu sabiedrības un politiķu pretestību vairākiem taupības pasākumiem, kurus būs nepieciešams ieviest, lai apmierinātu finanšu tirgus un eirozonas līderus, raksta Reuters. Visticamāk, M. Monti nestrādās līdz 2013. gadam, kad ir paredzētas nākamās Itālijas parlamenta vēlēšanas, bet pavērs ceļu ārkārtas vēlēšanām pēc tam, kad būs veicis visas nepieciešamās ekonomiskās reformas.
Klauns, klauns, klauns
Pēc tam kad sestdienas vakarā tika saņemtas ziņas, ka Dž. Napolitāno ir pieņēmis S. Berluskoni demisiju, pie Romas centrā esošās prezidenta pils sanākušie vairāk nekā tūkstoš cilvēku apsveica cits citu un atkorķēja šampanieša pudeles.
Klātesošie vicināja dažādus pret S. Berluskoni vērstus plakātus un kopkorī izsauca dažādus saukļus, piemēram, «klauns, klauns, klauns» un «uz cietumu, uz cietumu». Pūlis esot bijis tik uzbudināts, ka drošības dēļ S. Berluskoni tika lūgts atstāt pili nevis pa centrālajām, bet sētas durvīm, kas simboliski parāda, cik neieredzēts tautā pašlaik ir politiķis, kurš ar nelieliem pārtraukumā Itālijā ir dominējis pēdējos 17 gadus. Laikraksts La Stampa to ironiski nodēvēja par skumju nokāpšanu no skatuves.
Savukārt protestētāji, kas bija sapulcējušies pie S. Berluskoni rezidences, viņa limuzīnu apmētāja ar monētām. Līdzīgu kaunu 1993. gadā piedzīvoja viņa priekštecis sociālists Betīno Kraksi, kurš bija spiests atkāpties korupcijas skandāla dēļ un aizbēga uz Tunisiju, lai izbēgtu no tiesas.
Vairākums Itālijas laikrakstu svētdien ziņoja par «atbrīvošanas dienu», bet S. Berluskoni simpatizējošie izdevumi biedēja ar gaidāmajiem taupības pasākumiem. Piemēram, avīze Libero brīdināja, ka itāļiem vajag «pieskatīt savus maciņus», jo M. Monti valdība samazināšot algas un ieviesīšot jaunus nodokļus.