Katrā trešajā sarunā par šīs valsts virtuvi runātāji ar saviebtām sejām konstatē, ka tur taču viņi ēd vardes, gliemežus, zirga gaļu un puvušus sierus! Apetīti ne visai rosinošs saraksts, n'est pas*? Tai pašā laikā pēc pāris minūtēm visi ir viensprātis, ka Francijas virtuve tomēr ir pati labākā pasaulē un visi pavāri bez izņēmuma ir haute cuisine** meistari. Stereotipu konfrontācija, nudien.
Noslēpums globālajai sajūsmai par Francijas ēdieniem un meistarīgajiem pavāriem ir atrodams divos faktos: pirmkārt, šī valsts ir apveltīta ar ļoti lielu ģeogrāfisko dažādību (kalni, divas jūras un okeāns), kas ir cēlonis arī ēdienu un ēšanas paradumu daudzveidībai. Otrkārt, franču virtuve ir visai drosmīga, jo tās pārstāvji nebaidās eksperimentēt, savienojot dažādas garšas, kā arī iekļaujot ēdienkartē mums, latviešiem, tik neordināras lietas kā ziedus (piemēram, kreses, vijolītes) un, protams, jau slavenos vīngliemežus un varžu kājiņas. Ņemot vērā, ka izmēģināt jaunas lietas tīk visiem, lūk, arī franču virtuves fenomena atslēga!
Silti iesaku arī jums, ejot uz pārtikas veikalu Francijā, - neaizmirstiet savā pirkumu sarakstā izdarīt ierakstu «gliemeži». Vai ko citu, kas sākumā pašiem šķitīs kaut nedaudz izaicinoši.
Es dzīvoju Francijas ziemeļos, kur lielā cieņā ir Carbonnade Flammande - alū mērcēta karbonāde un citi no flāmu valstīm aizgūti ēdieni, kuru pamatsastāvā ir liels gaļas daudzums kādā baismīgi kreptīgā mērcē. Tas viss man mīklainu iemeslu dēļ tiek teju vienmēr pasniegts ar... frī kartupeļiem. Tāpat «ziemeļniekiem» tīk arī mīdijas. Baltvīnā apceptie moluski neatkarīgi no sezonas lielos kvantumos ir redzami uz teju visu restorānu galdiem. Šo sarakstu papildina arī mīlestība pret cigoriņiem - vai nu kafijā, vai salātos. Kā arī, protams, siers, kura aromāta priekšā nobāl tādas slavenības kā rokfors un morbjē. Ņemot vērā manu patiku pret viegliem, netrekniem un niansētas garšas ēdieniem, laikam ar nožēlu jāatzīst, ka ciešas gastronomiskas saderības ar šo reģionu man tomēr nav.
Tas gan nebūt nenozīmē, ka visu šo laiku katra ēdienreize man ir bijusi mocības, jo nekas cits nav pieejams. Daži no izmēģinātajiem restorāniem ir īstas pērles un atradumi. Arī veikalu un tirgu stendi gluži vai lūst no lietām, kas ārpus šīs valsts automātiski pāriet klasifikācijā «delikatese» un tāpēc tiek pārdotas vismaz divas reizes dārgāk.
Vārdu sakot, ikvienam ir visas iespējas gastronomiskiem eksperimentiem mājas apstākļos! Galvenais, šķiet, ir nebaidīties no jaunām, savdabīgām un neierastām garšām - tīra fiasko koeficients patiešām ir ļoti mazs. Viens no aptuveni 100, kas manā gadījumā bija austeres.
* vai ne? - franču val.
* augstā virtuve - franču val.