Uzbrukums ar 15 tūkstošu karavīru liela spēka izmantošanu sākts pret vienu no nemiernieku atbalsta centriem Helmandas dienvidu daļā, kur savu bāzi iekārtojuši arī narkotiku tirgoņi. Pārņemot kontroli pār šo rajonu un nododot to Afganistānas likumīgo varas struktūru ziņā, būs arī iespējams likvidēt būtisku talibu ienākumu bāzi, iznīcinot daļu no Helmandas upes ielejas magoņu laukiem. Uzbrukuma operācijas nosaukums _Maštarak_ dari valodā nozīmē «kopā». Tā kārtējo reizi uzsvērts, ka sabiedroto koalīcijas spēki ir vienoti ar afgāņu nacionālo armiju, palīdz to apmācīt un cīnās plecu pie pleca, cenšoties stabilizēt situāciju, līdz būs iespējams sākt ārvalstu karavīru izvešanu.
ASV prezidents Baraks Obama to solījis sākt 2011.gada vidū, bet līdz tam paredzēta vēl 30 tūkstošu amerikāņu karavīru izvietošana Afganistānā. Skaidrs apliecinājums, ka joprojām liela nozīme tiks piešķirta tieši militārajai darbībai, un droši vien tādēļ šogad varētu sagaidīt ne vienu vien izšķirošu militāro operāciju. Vismaz uz tādām ir gatavs enerģiskais koalīcijas spēku komandieris amerikāņu ģenerālis Stenlijs Makristels. Viņš atzinis, ka situācija esot nopietna, taču neesot iespējams apgalvot, ka tā pasliktinoties. Amerikāņu ģenerāļa radītais jaunais stratēģiskais plāns paredz tā saukto cīņu par afgāņu prātiem un sirdīm. Saskaņā ar to koalīcijas spēki tiek koncentrēti lielākās apdzīvotās vietās, kur var garantēt drošību daudz prāvākam skaitam vietējo iedzīvotāju. Tā netiktu pieļauts, ka šos civiliedzīvotājus pēc savas patikas terorizētu nemiernieki. Tieši par drošības trūkumu daudz ir sūdzējušies vienkāršie afgāņi. Bieži skanējis apgalvojums, ka talibus šie cilvēki neatbalsta, taču pēc tam, kad kāda no koalīcijas spēku vienībām atstāj apdzīvoto vietu, tur atkal ierodas bruņoti nemiernieki. Un neviens viņiem nespēj neko iebilst. Tieši šī iemesla dēļ tiek spriests, ka, arī beidzoties lielajai operācijai Helmandas provincē, tur būtu jāizvieto pietiekami lieli spēki. No savas puses arī talibi mēģina iegūt vietējo iedzīvotāju «sirdis un prātus». Vēl pirms koalīcijas spēki sāka savu lielo operāciju, nemiernieki centās liegt daudziem iedzīvotājiem atstāt apdraudēto teritoriju. Taliban un citi pret koalīcijas spēkiem naidīgi noskaņotie karotāji saprot, ka civiliedzīvotāju upuri vairo vietējo iedzīvotāju nelabvēlību pret ārvalstu karavīriem. Katra šāda ziņa nekavējoties tiek izmantota propagandas karā. Pastāv viedoklis, ka pērn koalīcijas pretinieki bijuši visai sekmīgi propagandisti. Paredzams, ka amerikāņi arī no sabiedrotajiem sagaida lielāku spēku un līdzekļu izlietošanu Afganistānā. ASV piedāvājušas militāri tehnisko palīdzību, piegādājot desanta bruņumašīnas, izlūkošanas sistēmas un elektroniskās iekārtas, par ko paziņojis ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss.
Neraugoties uz centieniem padarīt kara vešanu pēc iespējas efektīvāku, arī militāristu, tas ir, koalīcijas spēku, virsnieku starpā valda gandrīz simtprocentīga vienprātība - ar militārām metodēm vien Afganistānā nav iespējams gūt panākumus. Drošības garantēšana uzskatāma par būtisku elementu situācijas uzlabošanā, taču ne par vienīgo. Droši vien tādēļ politiskajā līmenī pieņemts plāns par sadarbības meklēšanu ar daļu no talibiem, kas tiktu finansiāli ieinteresēti pārtraukt militāro pretošanos. Šobrīd gan faktiski nav iespējams atbildēt, vai šādi uzrunātie talibi varētu atsaukties uzaicinājumam.
Beidzamajos gados ievērojami palielinājusies nemiernieku aktivitāte un koalīcijas spēku zaudējumi. Tā pērn Afganistānā gājuši bojā 506, bet 2008.gadā - 295 ārzemju karavīri. Pieaugusī sadursmju un nopietnu kauju intensitāte liek domāt par to, ka tikai ar visu sabiedroto enerģisku rīcību iespējams tikt galā ar šo nopietno uzdevumu. To ļoti gaida daudzi afgāņi, kam nācies piedzīvot Taliban valdīšanu. Tas bija viens no sliktākajiem režīmiem, kādu cilvēce pieredzējusi beidzamajās desmitgadēs. Ļaut Taliban atgūt varu Afganistānā nozīmē arī ceļa atvēršanu Al Qaeda, bet tas var apdraudēt visa reģiona drošību.