«Dzīvojot Šanhajā, apguvu ķīniešu valodu, bet sākumā zināju tikai, kā pateikt savu vārdu,» skolniece atceras. Diānas apmaiņas gada ķīniešu mammu sauc Ping, viņa ir ļoti moderna un spējusi saskatīt, kā Ķīna un meitene no Eiropas var komunicēt, saprasties un mācīties viena no otras. Ar jauniegūto mammu Diāna sazinājās tikai ķīniešu valodā. Sākumā komunikācija notika tikai tulkošanas datorprogrammās. «Klusums, tad dzirdama klaviatūra, te pēkšņi, izlasot tulkojumu, kāds iesmejas,» Diāna atceras tam laikam tipisku situāciju. «Bet jau pēc pirmajiem diviem mēnešiem varējām sarunāties brīvi - bez datora un bez vārdnīcām.» Diāna un Ping kopā apmeklēja muzejus, kultūras pasākumus, bieži kopā gāja iepirkties, «iepirkšanās mūs satuvināja visvairāk». Diāna savai ķīniešu mammai noorganizējusi angļu valodas kursus Maltā. Ping neko nemāk pateikt angliski, tāpēc Diāna drīzumā dosies uz Maltu, lai viņu tur sagaidītu un palīdzētu iekārtoties.
Skolā, kurā meitene Ķīnā mācījās, ir labākā skola Šanhajā. Diāna bija iekļauta starptautiskajā klasē, taču cīnījās ar skolas sistēmu, lai nokļūtu vietējo klasē, jo runāt ar klasesbiedriem angliski - tā nebija tā Ķīna, ko mērķtiecīgā meitene bija gaidījusi. Ārzemju skolēni bija tik ļoti nošķirti, ka ar vietējiem pat nebija iespējams parunāties. Kad Diāna nokļuva «parastajā» (ķīniešu) klasē, sākās reālā skolas dzīve. Bieži jaunie klasesbiedri piebikstīja, paslepus fotografēja, Diāna regulāri sociālajos tīklos uzdūrās savām bildēm. «Bija jāiemācās būt vienam no viņiem, bet bija sajūta, ka esmu svešais, kaut gan tomēr bija labāk, nekā gaidīju,» Diāna vērtē.
«Skola ir tik laba, ka klasesbiedriem nebija nekādas intereses pavadīt laiku kopā ar mani, jo viņiem visu laiku bija jāmācās,» Diāna stāsta. Līdz ar to meitene meklēja draugus no tādām skolām, kurās jaunieši pavada laiku arī ārpus savas ikdienišķās «kastītes». Diāna atklāja, ka ķīniešu skolēni visu «iezubra» un līdz ar to - zaudē iztēli. Bērni Ķīnā tiek ierobežoti, klasē nedrīkst celt roku un izteikties, un tas bijis ļoti dīvaini, salīdzinot ar Latvijas skolās pastāvošo kārtību. Ķīniešiem angļu valodas vārdu krājums ir ļoti apjomīgs, jo vārdnīcas viņi iemācās no galvas, bet angļu valodu viņi nemāk lietot, jo mācību procesā tiek nokauts viss radošums. Jauniešiem stils ir bezgaumīgs un bērnišķīgs, jo viņi neapzinās tā kopumu. Nav personību - ir liela, pelēka masa, Diāna atklāti raksturo.
Gada laikā, ko Diāna pavadīja Ķīnā, viņa rakstīja blogu un, atgriežoties mājās, vecākus pārsteidza ar pašas izveidotu grāmatiņu, kurā bija viņas emocijas, bildes un visi piedzīvojumi.
Diāna nesen izmantoja vēl vienu iespēju parādīt savu mīlestību pret Ķīnu. Tiesa, tagad, apmeklējot ķīniešu valodas kursus RSU Konfūcija centrā, meitene tajos žāvājas, jo visu jau iemācījusies pirmajā mēnesī, esot Ķīnā. Kursu skolotāja Zane Breice ierosināja Diānai piedalīties konkursā Ķīniešu valodas tilts vidusskolēniem, kuru organizēja Ķīnas vēstniecība. Konkurss notika jau sesto gadu, bet Latvijas pārstāvji tajā piedalījās pirmo reizi. Konkurss norisinājās Ķīnā, tajā sacentās 124 dalībnieki no 62 valstīm. Konkurss bija sadalīts četrās kārtās - ķīniešu valodas un Ķīnas kultūras zināšanu tests, runas un priekšnesuma demonstrējumi, Ķīnas tradicionālo spēļu un deju apguves sacensības un ziedu kārtošanas sacensības. RSU Konfūcija centra audzēkņi konkursā guva lieliskus panākumus - Laimonis Rozenbergs ieguva specbalvu par lielāko progresu ķīniešu valodas apguvē, kā balvu saņemot apmaksātu mācību gadu Ķīnā, savukārt Diāna balvā izcīnīja pusgada mācības Ķīnā un konkursa noslēguma koncertā uzstājās ar solopriekšnesumu, kuru pārraidīja Centrālās Ķīnas televīzijas kanāls CCTV.
Nākotnē Diāna grib būt uzņēmēja, kas dibina sakarus starp Eiropu un Ķīnu. «Nezinu, kā viss notiks un kā mainīsies, bet savai ķīniešu mammai Ping apsolīju, ka kādu dienu viņa drīkstēs pieskatīt manus bērnus.»