Pirmkārt, vēl vairāk domāt, ko es ēdu un kā it kā vienkāršus produktus var kombinēt. Manā atturības periodā nav atļauts lietot, piemēram, govs piena produktus, bet drīkst - kazas piena produktus. Vai zināt, cik garšīgs ir kazas piena biezpiens? Un kazas piena sieri - gan smērējamie (nopērkami gandrīz visos lielveikalos, bet drošāk meklēt Stockmann un Sky), gan uzgriežamie (gan cieti, gan mīksti). Paņemiet krāsnī ceptu bieti, sagrieziet to šķēlēs un tad kārtojiet starp šķēlēm mīksta kazas siera šķēles - gluži kā mozarella un tomātu kārtojumu ... mērcei derēs tas pats pesto vai vienkārši dažas piles labas eļļas (piemēram, valriekstu) un laima sula. Garšas ir lieliskas, vai ne? Paņemiet lavašu, iesmērējiet tajā avokado, tad kazas sieru, sarullējiet kā pankūku ... arī šis ir ļoti garšīgi! Vēl daži atklājumi - nepaejiet garām veikalu plauktos lēcām un Ķīnas pupiņām. Tās var gatavot tikpat interesanti kā mūsu pašu Latvijas dārzos augošās pupiņas. Kombinējiet sautējumos ar tomātiem un sēnēm, piemēram, un kā piedevu vārītiem rīsiem. Vai pupiņu pastēte, kuras garšu pastiprina ar Gī jeb dzidrināto sviestu (nopērkams visos lielveikalos). Ar Gī man pašai sākumā gāja grūti - tā specifiskā smarža (man šķiet, ka tāda ir) sākumā nelikās pieņemama. Tomēr garša ir lieliska! Pavisam vienkāršs ieteikums - novāriet labas kvalitātes dzeltenos Latvijas kartupeļus, vēl uz karstiem uzlieciet Gī sviesta piciņas - jutīsit, kā īsta sviesta garša pastiprina kartupeļu garšas buķeti. Ticiet vai nē, neko vairāk klāt nevajag! Svaigas (ne saldētas) baltās zivis ierastā laša vietā - ne ceptas, bet sautētas vai tvaicētas. Rītos, kad ēdu auzu pārslu biezputru, cukura vietā dažkārt pielieku klāt kariju vai papriku. Jaunas garšas, un diena var sākties!
Otrkārt, ēšanas režīms. Mans atturības periods nosaka striktu ēšanas kārtību un laiku brokastīm, pusdienām, launagam un vakariņām. Tas ir dažkārt neērti, bet nav neiespējami. Esot biznesā, manas dienas ir stingri saplānotas, šis ir viens no veidiem, kad arī dienas laikā veltu laiku sev. Mani nemulsina arī «ačgārnā ēšana» (saldais ēdiens, graudaugi, kartupeļi vai kas cits, zivs, siers...), pat publiskā ēdināšanā lielākoties tā nav nekāda problēma - neviens netirda ar kritiku vai jautājumiem, tolerance šajā ziņā ir progresējusi. Tiem, kas jautā, var vienmēr atbildēt. Un vajag!
Katra jauna pieredze sniedz jaunas izjūtas. Arī ēšanas paradumu maiņa. Kas der vienam, neder citam. Es jūtos ieguvēja kopš brīža, kad pieņēmu lēmumu reizi gadā mainīt ēšanas ieradumus. Un kas to zina, kur tas mani aizvedīs.