Atšķirībā no iepriekšējā māsterplāna, kurā neizdevās būtiski samazināt gultu skaitu slimnīcās, jaunais plāns vadīsies pēc rādītājiem - kādam ir jābūt, piemēram, dzemdību, ķirurģisko operāciju skaitam slimnīcā gadā, lai valsts šo pakalpojumu no slimnīcas pirktu. Būs skaidri noteikts, kur šos pakalpojumus valsts pirks. Izskanējušās aplēses, cik augstas varētu būt šo kritēriju latiņas, rāda, ka vairākās lokālajās slimnīcās jau nākamgad varētu nesniegt ne dzemdību palīdzību, ne operēt. VM rosina slimnīcas veidot apvienības, savā starpā pārdalot, kura slimnīca kādus profilus attīstīs.
Atsevišķas apvienības rajonos jau «kristalizējas», dažas slimnīcas par to vēl atturas izteikties - plāni esot, taču pirms pašvaldību vēlēšanām negribot izsaukt uguni uz sevi. Tomēr daudzviet uz apvienību veidošanu raugās skeptiski - netic, ka būs ekonomisks ieguvums, baidās, ka mazākās slimnīcas izputinās. Bauskas slimnīcas valdes loceklis Uģis Zeltiņš saka: «Rīgā veidotas apvienības, kā, piemēram, Austrumu slimnīca, kur apvienojoties viss paliek, kā bijis. Taču rajonos - viena slimnīca tiek saglabāta kā īsta slimnīca, bet otra ir nabagmāja, tikai aprūpes slimnīca.» Arī Priekules slimnīcas valdes priekšsēdētāja Tatjana Ešenvalde uzskata - apvienības var veidot tikai tad, ja arī lokālajās slimnīcās «paliek ārstu darbs, iespējas pacientiem dzemdēt, ķirurgiem operēt, ne tikai aprūpe». Slimnīcas saka - cietīs pacienti, jo viņiem būs jāmēro krietni lielāks attālums, ja tuvējā slimnīcā vairs nebūs diennakts neatliekamās palīdzības.
Apvienosies, lai neiznīktu
I.Eglītis gan norāda, ka neviens rajonu centrs nepalikšot bez diennakts neatliekamās palīdzības - vismaz viens dežurējošais ārsts slimnīcas traumpunktā būs noteikti. «Es arī kategoriski nerunāju par slimnīcu slēgšanu, nevar būt tā, ka rajonā nav nevienas gultas nevienā profilā,» piebilst ministrs.
Plānojot atstāt 24 slimnīcas, VM vadījusies pēc sasniedzamības, lai līdz slimnīcai nebūtu jāmēro vairāk kā 70 kilometri. Plānots saglabāt trīs esošās klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņus, Austrumu slimnīcu, Bērnu slimnīcu Rīgā), sešas reģionālās, astoņas lokālās un septiņas specializētās slimnīcas. Vislielākās pārmaiņas skars lokālās slimnīcas, kuru šobrīd ir 21. Kuras no tām VM redzēs kā veselības aprūpes centrus, paredzēs jaunais māsterplāns.
Gulbenes un Balvu slimnīcas sadarbojas jau divus gadus, tagad plānots veidot apvienību. «Piemēram, sadalījām pa nedēļām - nedēļu nogalēs dežurē nevis abas slimnīcas, bet viena. Es pat biju pārsteigta - nebija nekādas neizpratnes no iedzīvotājiem, ja aizveda savai slimnīcai garām un veda uz otru,» saka Mudīte Jaceviča, Gulbenes slimnīcas vadītāja. Balvu slimnīcas direktore Irēna Sprudzāne par apvienību saka - var ilgāk saglabāt daudzprofilu slimnīcu struktūru, iespējams finansējumu piesaistīt, arī sadalīt starp slimnīcām profilus - kādu kura no slimnīcām vairāk attīstīs. Alūksnes slimnīca, ko arī bija domāts ņemt apvienībā, ar atbildi vēl vilcinās. Gulbenes slimnīcā pērn bija mazāk par VM pašlaik apsvērto kritēriju - 300 dzemdībām gadā, taču pagaidām nav zināms - vai tur arī turpmāk būs dzemdību nodaļa.
Limbažu slimnīcas valdes locekle Gunta Ozola par apvienības veidošanas plānu ar Cēsu rajona slimnīcu skaidro: «Mēs domājam, kā saglabāt savu slimnīcu ilgākā laikā. Ir arī doma piesaistīt Eiropas naudu, veidojot apvienību. Tagad sēžamies pie kopīga galda, spriežam, kā būs.»
Jēkabpils un Līvānu slimnīcu plānotā apvienošana, kas ierakstīta jau iepriekšējā māsterplānā, iezīmē diezgan skaidru scenāriju. Pēc Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ivara Zvīdra teiktā: «Līvānu slimnīca ir vairāk kā aprūpes slimnīca, Jēkabpils - intensīvas ārstēšanas slimnīca. Pacientus, kurus mēs nevaram palaist mājās, pārvedīsim uz Līvānu slimnīcu.»
Par daudz gultu
Par to, ka veselības aprūpe Latvijā nav efektīva, slimnīcu un gultu ir par daudz, ārstēšanās ilgums divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Bankas eksperti norādīja jau 2007.gadā. Īstenojot iepriekšējo māsterplānu (2005-2010), no 122 slimnīcām palikušas 59, taču gultu skaits nav būtiski sarucis. Lai, jauno plānu īstenojot, nenotiktu tas pats, «jādomā par līguma nosacījumiem - ka pērk noteiktu pakalpojumu apjomu, tādu, ko izrēķina uz noteiktu gultu skaitu», saka VM politikas plānošanas departamenta direktore Daina Mūrmane-Umbraško. Īstenojot jauno māsterplānu, mediķi strādās nevis trijās ārstniecības iestādēs kā tagad, bet vienā, arī tehnoloģijas koncentrēsies vienā iestādē, būs lielāka to noslodze un efektīvāka izmantošana, pacientus ārstēs ātrāk, skaidro ierēdne.
Tiesa, vidējais ārstēšanās ilgums, kuru arī paredzēts samazināt, īstenojot māsterplānu, pēdējo mēnešu laikā aptuveni par diennakti jau sarucis, Diena uzzināja rajonu slimnīcās. Tas lielā mērā noticis, «pateicoties» no 1.marta līdz 12 latiem dienā paaugstinātajai pacientu iemaksai. «Kur paliek pacients? Mums vecas sievietes pēc plaušu karsoņa nostabilizēšanas otrajā dienā ar 38, 39 grādu temperatūru lūdzas, lai viņas izraksta, jo nav naudas, ko samaksāt,» uzsver Dainis Širovs, Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs.