«Tā ir ļoti normāla prakse ārzemēs, ka glābšanas dienesti ledū ielūzušu zemledus makšķernieku izvelk par viņa paša, nevis valsts līdzekļiem. Katrs ir atbildīgs par savu drošību. Makšķerēt ir jāiet ar galvu, jādomā līdzi, ko dara. Ar varu jau nespiež iet uz ledus. Tagad ne visur ledus ir 10-15 centimetrus biezs, vietām tie ir tikai divi centimetri, bet no augšas to neredz,» skaidro A. Birkovs. Viņš iesaka tiem, kas tomēr uzdrošinās marta vidū bļitkot, padomāt par savu personisko drošību un paņemt līdzi virvi un divus ledus cirtņus (īleniem līdzīgi priekšmeti, ko satver katrā rokā un ar kā palīdzību var iecirsties ledus malā, ja esat ielūzis un mēģināt izrāpties ārā).
Neapzinīgo zemledus makšķernieku jeb tā saukto bļitkotāju jautājuma risināšanu nolēmis rosināt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība). Kā norādīja ministrs, zemledus makšķernieki apzināti neievēro brīdinājumus, bet viņu glābšana jāveic par Nacionālo bruņoto spēku, tātad nodokļu maksātāju, naudu. «Te kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu. Piemēram, cietušo slēpotāju vai saslimušu jūrnieku evakuācijas izmaksas sedz apdrošināšana, bet plūdos cietušo evakuāciju veic par neparedzētiem izdevumiem atvēlētajiem līdzekļiem. Savukārt zemledus makšķernieku glābšanu neviens neapmaksā,» sacīja A. Pabriks. Pēc viņa domām, nebūtu īsti pareizi izglābtajiem likt apmaksāt visus glābšanas izdevumus, jo helikoptera pacelšana ir dārgs prieks un viena glābšanas operācija izmaksā vismaz 300 latu, tādējādi cilvēkiem varētu nebūt, ar ko norēķināties. Ministrs norādīja, ka zemledus makšķerēšana ir paaugstināta riska hobijs, tādēļ varbūt vajadzētu likt šī hobija cienītājiem apdrošināties.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere informēja, ka šogad noslīkuši trīs zemledus makšķernieki. Cik naudas tērēts šogad makšķernieku glābšanai, viņa nevarēja pateikt. Piemēram, nesen notika vērienīga glābšanas operācija Rīgas jūras līcī pie Bulduriem - atdalījies ledusgabals, uz kura atradies makšķernieks, bet glābēji pēc viņa iecelšanas laivā pašu spēkiem vairs nebija varējuši tikt krastā, tāpēc nācies iesaistīt arī citus dienestus, tajā skaitā lūgt palīgā Gaisa spēku helikopteru, līdz visi cilvēki veiksmīgi izglābti. Gan I. Vetere, gan A. Birkovs uzsver, ka šāda līmeņa glābšanas operācija valstij izmaksā ļoti dārgi.
Kā ziņots, ignorējot glābēju brīdinājumus par to, ka Rīgas jūras līcī uz ledus šajā laikā atrasties ir bīstami, zemledus makšķernieki joprojām dodas uz ledus, cerot noķert zivis. Glābēji jau vairākkārt brīdinājuši, ka staigāt pa ledu jūrā nav droši. Speciālisti aicina neriskēt ar savu dzīvību un nedoties jūrā uz ledus, jo tā izturība neatkarīgi no laika apstākļiem var būt mānīga.