Dana Reizniece-Ozola,
Visi šausminās par izglītības sistēmā ielaisto problēmu gūzmu, bet arī jūsējie (Rivža, Broks) tur «ministrējuši». Kāda ir ZZS līdzatbildība?
Jāpiekrīt, ka šobrīd Izglītības ministrija un visa nozare ir kritiskā stāvoklī, bet tas tomēr lielā mērā tāpēc, ka pēdējos četrus gadus Vienotības vadītajai valdībai izglītība bijusi «veiksmes stāsta» dziļā ēnā. Sākot ar to, ka Dombrovskis caur pirkstiem skatījās uz Ķīļa avantūrām, beidzot ar nebeidzamiem konfliktiem starp Finanšu un Izglītības ministriju šobrīd, Druvietes laikā. Izglītības jomā, tāpat kā veselībā, Vienotība cieš totālu fiasko, un diemžēl līdz Saeimas vēlēšanām pozitīva notikumu attīstība šajās nozarēs maz ticama. Ministre pirmsvēlēšanu laikā ir stipri piesardzīga, un būtiskas nozares reformas tiek kavētas.
ZZS ir skaidrs piedāvājums, kas būtu jādara visos izglītības līmeņos un zinātnē.
Šī ir apburtā loka problēma: skolēnu nav - mazās skolas jāslēdz, bet tad cilvēki no novada aizplūdīs vēl vairāk. Kādi būtu risinājumi?
Es esmu par pašvaldību lomas stiprināšanu izglītībā - vairāk finanšu, vairāk teikšanas un vairāk lēmumu ir jāuztic pašvaldībām. Svarīgs ir nevis skolas lielums, bet gan tas, lai visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no vecāku rocības ir pieejama kvalitatīva izglītība. Jo mazāks skolēna vecums, jo tuvāk mājām jābūt pieejamai skolai. Savukārt vidusskolās, kur īpaši svarīgs ir augsts sagatavotības līmenis, man simpātisks šķiet Igaunijas modelis - pēc reģionālā principa tiek veidotas pilnībā valsts finansētas spēcīgas vidusskolas, savukārt citām skolām tiek noteikts minimālais skolēnu skaits klasēs.
Kāds ir jūsu skatījums augstākās izglītības jomā?
Ķīlis, iespējams, bija ideju ģenerators, bet vājš vadītājs. Viņa tendenciozā vēršanās pret augstskolām reģionos un vēlme pilnībā ieviest studiju maksu ir nepieņemama. Augstākās izglītības prestižs eksministra skaļās kritikas dēļ ir cietis, bet kopumā jāatzīst - ir radīta platforma arī vajadzīgām pārmaiņām. Jāmaina augstskolu vadības modelis, padarot saimniecisku lēmumu pieņemšanu elastīgāku, un jāmaina arī augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modelis, ieviešot studiju kvalitātes piemaksu kritēriju.