Tuvāk mājām
Skatot ZZS piedāvājumu (tika apskatītas 4000 zīmju programmas), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste Baiba Bašķere Dienai teica, ka profesionālās izglītības jomā tiek gaidīta izsvērta un argumentēta reforma. Arī ZZS solītais princips «nauda seko skolēnam» ir atbalstāms. Tomēr tā pilnvērtīga īstenošana, pēc izglītības ekspertes Marijas Golubevas Dienai teiktā, ir iespējama, ļaujot vecākiem pašiem izlemt, kurai skolai tiks valsts finansējums bērna izglītībai. Ideja saglabāt sākumskolas pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai ir atbalstāma, taču tā labad nepieciešams novērst daudz neskaidrību un traucēkļu, vērtē B. Bašķere. Savukārt iecere «pieskaņot» augstāko izglītību reģioniem, pēc M. Golubevas sacītā, nav īpaši tālredzīga. Viņasprāt, labāk resursus koncentrēt vienā divās zinātnes universitātēs, lai attīstītos zinātne, un reģionos atstāt dažas augstākās izglītības programmas. Viņa neatbalsta arī ZZS vēlmi Latvijas vēsturi skolās ieviest kā patstāvīgu priekšmetu. Pēc ekspertes domām, nebūtu pareizi Latvijas vēsturi mācīt atrauti no pasaules vēstures, jo tas traucētu saprast likumsakarības.
Bezmaksas izglītība?
Vētījot apvienības Par labu Latviju! (PLL) piedāvājumu (pieejams mājaslapā), eks-perti par to kopumā izteicās atzinīgi, izņemot dažas idejas. B. Bašķere vēlmi pilnībā nodrošināt vidējo izglītību bez maksas nodēvēja par nereālu sapni. M. Golubeva piebilst, ka nav skaidrs, kā to varētu panākt samazināta finansējuma apstākļos. Viņa ir arī skeptiska pret PLL vēlmi ierobežot skolās izmantojamo mācību grāmatu skaitu. Mācību līdzekļu izvēle demokrātiskās valstīs parasti ir brīva; Krievijā dažos priekšmetos esot atļauta viena «pareizā mācību grāmata», teica eksperte. Toties PLL vēlme nodrošināt iespēju Latvijā mācīties ES valstu valodās, pēc M. Golubevas teiktā, ir atbalstāma, taču vienlaikus ir jāpaaugstina akadēmiskās prasības mācībspēkiem. Citādi kvalitāte, viņasprāt, nemainīsies. Par PLL ieceri nodrošināt augstākās izglītības atbilstību darba tirgus prognozēm M. Golubeva teica: «Darba tirgus vajadzības ir tikai 50% no augstākās izglītības mērķiem, tikpat svarīga ir zinātnes izaugsme, un tai arī jāpieskaņo augstskolu realizētās programmas.»
Mērķi izplūduši
PLL skaidri pasaka, ka vēlas vismaz vienu Latvijas universitāti redzēt Eiropas 100 labāko universitāšu reitingā, savukārt apvienības Vienotība definētais mērķis, ka Latvijas universitātēm jābūt starptautiski atzītām, ir vispārīgs, teica M. Golubeva. Viņa skaidro, ka nav saprotams, kas ar to domāts un kas nepieciešams, lai tas tā būtu. Par Vienotības vēlmi no valsts maka finansēt augstāko izglītību prioritāro nozaru vajadzībām M. Golubeva teica, ka viss ir atkarīgs no tā, cik plaši vai šauri interpretē «prioritāras nozares» un kā tās nosaka. Vienotības mērķis pacelt izglītības kvalitātes līmeni virs Eiropas vidējā, pēc M. Golubevas domām, četros Saeimas darbības gados nav sasniedzams.
Vērtējot apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (VL!-TB/LNNK) ieceres, M. Golubeva par apvienības vēlmi, lai skolotāja arods būtu cienīts, noteica: «Cieņa nav kritērijs, svarīga ir skolotāju darba motivācija un prasmes. To var panākt tikai ar politikas maiņu, bet šeit par to nav ne vārda.» Lai īstenotos VL!-TB/LNNK vēlme saglabāt lauku skolas, ar datoriem un filiāļu veidošanu vien nepietiks, noteica B. Bašķere. Viņa ir skeptiska pret apvienības iecerētajiem soļiem, lai jauniešos audzinātu patriotismu, ko vēlas arī ZZS. Pēc LIZDA pārstāves domām, jaunieši var kļūt par patriotiem, ja patrioti ir arī tie, kam viņi vēlas līdzināties. M. Golubeva ideju par patriotisma audzināšanu vērtē kā ideoloģisku priekšlikumu, kam maz sakara ar mūsdienu pilsonisko izglītību.
Vērtējot PCTVL un Saskaņas centra ieceres, izglītības jomas pārzinātāji atzina, ka tās kopumā ir visai vispārīgas vai arī tās ir vispārīgas frāzes, kam grūti nepiekrist.