Bet esmu iemācījies tikt pāri tai kņudošajai sajūtai, kad tev ir jāpieceļas un jāiziet ārpus komforta zonas. Tas man ļoti daudzos dzīves un karjeras brīžos ir nācis par labu.» Šis laikam ir arī iemesls, kāpēc darbi un amati Kristapa līdzšinējā CV virknējušies ar 1-3 gadu atstarpi.
Bijis arī glābējs
Kristaps mācījās Rīgas komercskolā, kur iegūtos zināšanu un intereses pamatus ekonomikā un biznesā stiprināja arī ar savu skolēnu mācību firmu, kas rīkoja pasākumus un pat nesa peļņu. Sākot studēt uzņēmējdarbības vadību LU, Kristaps paralēli sāka strādāt par grāmatvedi tēva uzņēmumā Riks. «Vecāki tirgoja puķes, burkānus, tā ka man kopš bērnības visas vasaras bija ko nostrādāties. Viņi bez darba neļāva sēdēt, ieaudzināja, ka pašam par sevi būs jāparūpējas.»
Lai gan Kristapa darba pieredze kopumā saistās ar finanšu nozari, viņam nav svešs arī fizisks darbs svaigā gaisā. Vienu vasaru viņš programmas Work&Travel ietvaros strādāja par glābēju uz ūdens Amerikā, pie viena uzlabojot angļu valodas prasmi. «Sanāca kā Sprīdītim - paceļo pa pasauli un saproti, ka nekur nav tik labi kā mājās. Turienes kontrasti - tur viss bija tik milzīgs un liels, arī konkurence - uzlika papildu motivāciju kaut ko sasniegt Latvijā.»
Kristaps arī četras ziemas bijis slēpošanas instruktors Žagarkalnā un to darījis paralēli darbam Hanza līzingā, kas gan bijis atšķirīgs no grāmatveža pienākumiem tēva uzņēmumā. «Paņem pavadzīmi no vienas kastītes, ievadi datus datorā, ieliec otrā kastītē,» Kristaps raksturo. «Bet atceros, cik priecīgs biju, cik ļoti man patika - tas bija liels un moderns uzņēmums ar skaistu un mājīgu biroju. Es biju tik motivēts un iedvesmots, cik vien var būt.»
Lai gan pārbaudes laiks grāmatveža amatā vēl nebija beidzies, Kristaps drīz pieteicās uz iekšējo faktoringa menedžera vakanci, jo gribēja par šo jomu uzzināt vairāk, un šo amatu arī dabūja. «Bija liels šoks, jo jau no pirmās dienas nācās saskarties ar lieliem uzņēmumiem, lielām summām, arī ļoti sarežģītām darījumu struktūrām. Bet man paveicās - kolēģe mani ievadīja visās lietās. Viņa nelika visu ar karotīti mutē, lika domāt pašam. Iejutos ātri,» Kristaps stāsta.
Armija un specvienība
Darbā bija jākontaktējas arī ar Hansabankas Tirdzniecības finansēšanas nodaļu, kurā strādāja forši cilvēki, kas pēc pāris gadiem Kristapu uzaicināja savā komandā. «Faktorings manā skatījumā ir parastā armija, tirdzniecības finansēšana - specvienība,» Kristaps pamato šīs izdevības izmantošanu.
Tomēr pēc pāris gadiem viņam sāka gribēties arī vadītāja pieredzi. Kristaps pieteicās Faktoringa nodaļas vadītāja vakancei Hansa līzingā, bet, tā kā tā jau bija aizpildīta, saņēma piedāvājumu vadīt Krājumu finansēšanas nodaļu. «Daudz nedomājot, piekritu, jo tolaik tas vēl bija kaut kas zaļš un attīstāms.» Kristaps stāsta, ka viņa uzdevums bijis šo samērā jauno pakalpojumu padarīt pazīstamu un saprotamu. Arī ar vadītāja pienākumiem ticis galā tīri labi - darbinieku cieņu varot iegūt, ja vadītājs «pazīst drēbi». Kristaps arī lepojas, ka biznesu izdevies ielikt stabilās sliedēs, tāpēc vēlāk tam neko daudz nav skādējusi arī krīze.
Laikā, kad Latvijā pilnā sparā ritēja pirmskrīzes nekustamā īpašuma burbuļa laiks, Kristaps tomēr ļāvās, kā pats saka, jaunības maksimālismam un ambīcijām. «Atkal sagribējās izkāpt no ļoti ierastas vides, gribējās kaut ko jaunu, izaicinošāku. Nāca piedāvājums, tolaik nekustamais īpašums bija ļoti aktuāls temats, un man gribējās saprast, cik pamatots ir Latvijā tobrīd notiekošais,» Kristaps stāsta, kā sāka strādāt vadošā amatā Gild Property Asset Management Latvia, kas centās pieturēties pie saprātīgiem NĪ iepirkšanas principiem. Tiesa, NĪ burbulis valstī drīz arī plīsa. Uzņēmums turpināja darboties, bet Kristaps saņēma jaunu darba piedāvājumu.
Gaisa pilis ar pamatiem
GE Money Bank bija sākusi enerģisku Baltijas tirgus iekarošanu un komplektēja uzņēmumu finansēšanas komandu. Kristapam tika piedāvāts: tu pārzini faktoringu, tirdzniecības finansēšanu un krājumu finansēšanu - ko ar to vari izdarīt?! «Ideja bija to visu apvienot tādā pakalpojumā, ka uzņēmumi būtu sajūsmā,» Kristaps saka un piebilst, ka jau iepriekš sapņojis kādreiz strādāt GE Capital, kas aktīvu finansēšanas jomā bija augstā līmenī.
Tomēr krīze ienesa realitāti arī GE pasaulē, un vērienīgo ideju realizācija tika iesaldēta. Bizness gan neapstājās, un Kristapa ikdiena bija stratēģiju un produktu izstrādāšana uzņēmumiem - bankas klientiem. Kā lielu ieguvumu no šī darba viņš min apgūto prasmi raudzīties uz visu plašāk, jo liels uzņēmums katram solim blakus liek prognozes par sekām nākotnē.
Pēc trim gadiem Kristapu atkal sauca jauns izaicinājums. Swedbank grupas NĪ uzņēmums Ektornet ļoti strauji auga un meklēja cilvēku, kas saliktu pa plauktiem procesu un risku vadības sistēmu. «Ir teiciens - nevajag baidīties būvēt gaisa pilis, bet vajag zem tām pabūvēt pamatus. To šeit arī darījām. Visu vēl interesantāku un izaicinošāku padarīja tas, ka riska vadības principus integrējām uzņēmuma ikdienas dzīvē - lai sistēma par sevi rūpējas pati, nevis nāk kāds risku kontrolieris no malas,» Kristaps stāsta. Patlaban, kad risku vadība jau ir sakārtota, viņa ziņā ir uzņēmuma administratīvā vadība un dzīvojamā fonda daļa.
«Viss, ko esmu darījis, man ir vēlāk noderējis,» Kristaps saka par savu daudzo darbu secības loģiku. Pašreizējā darbā Ektornet ikdiena ir ļoti intensīva - visu laiku jāmainās, jāmācās, jāanalizē cēloņsakarības. «Tāpēc arī brīvais laiks jāpavada tā, lai darbā spētu koncentrēties.» Kristaps ir aktīvās atpūtas cienītājs, bet savulaik sportojis gandrīz tikpat daudz, cik strādājis. Riteņbraukšana un triatlons viņam iemācījuši, ka rezultāts un sasniegumi būs atkarīgi no tā, cik pats būsi ieguldījis mērķtiecīgā un sistemātiskā darbā. «Tas laikam ir arī veids, kā es skatos uz dzīvi kopumā.»