Nobela prēmijas laureāta K.Hamsuna jubileja tika svinēta augusta sākumā; Norvēģija viņa piemiņai veltīja pastmarku un atklāja muzeju, informē AFP. A.Lībermans uzskata, ka K.Hamsuna godināšana nav vienīgais gadījums, kas liecina par Norvēģijas nedraudzīgo attieksmi pret Izraēlu. Piemēram, Norvēģija bijusi viena no retajām valstīm, kuras delegācija ANO konferences laikā nepameta zāli, kad tribīnē uzstājās pret Izraēlu naidīgi noskaņotais Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds.
Pārspīlēta reakcija
Tikmēr pilnā sparā turpinās Izraēlas konflikts ar Zviedriju, ko izraisījis dzeltenās preses izdevuma Aftonbladet lēmums publicēt rakstu, kas Izraēlu apsūdz palestīniešu nogalināšanā un orgānu izņemšanā. Raksta autors Donalds Bostrēms apgalvoja, ka daudzas palestīniešu ģimenes viņam stāstījušas par iespējamo orgānu izņemšanu. Nedēļas nogalē Aftonbladet publicēja vēl vienu rakstu, kurā atkārtotas palestīniešu izteiktās apsūdzības. Aftonbladet galvenais redaktors Jans Helins aizstāv žurnālistu, kurš pēc raksta publicēšanas saņēmis anonīmus draudus. «Orgānu tirdzniecība ir jautājums, ko viņš uzskatīja par nepieciešamu izmeklēt. To var uzskatīt par labu vai sliktu domu, tomēr tā nav antisemītiska propaganda,» uzsver J.Helins. Viņš kritizē Izraēlas galēji labējos politiķus, kas šo rakstu izmanto «vulgārai propagandai».
Arī daļa Izraēlas politikas komentētāju uzskata, ka A.Lībermana un citu politiķu reakcija uz Aftonbladet rakstu bija pārspīlēta, jo tikai uzkurināja skandālu. Izraēlas laikraksts Haaretz spriež, ka A.Lībermans kaitējis Izraēlas interesēm, iesaistoties nevajadzīgā konfliktā ar Zviedriju, kas pašlaik pilda Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus.
Zviedrija nepiekāpjas
Konfliktā iesaistījies arī Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, kurš aicinājis Zviedrijas valdību nosodīt Aftonbladet rakstu. Viņš uzskata, ka raksts līdzinās viduslaiku mītiem par ebrejiem, kas nogalina kristiešu bērnus. Zviedrijas amatpersonas atteikušās nosodīt rakstu, jo tas būtu pretrunā preses brīvības principam, kas ierakstīts Zviedrijas konstitūcijā. Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts pirmdien paziņoja, ka valdība negrasās nosodīt rakstu, jo nevar pārkāpt valsts konstitūciju. Arī sabiedriskā doma ir valdības pusē - laikraksta Svenska Dagbladet publicētā aptauja liecina, ka 66% zviedru ir pret jebkādu atvainošanos Izraēlai.
A.Lībermans apgalvo, ka Zviedrijas valdība izmanto preses brīvību kā «vīģes lapu», aiz kuras ērti paslēpties. Viņš atgādina, ka Zviedrija savulaik nosodīja Dānijas laikrakstu par pravieša Muhameda karikatūru publicēšanu. Izraēla devusi mājienus, ka turpmāk varētu ierobežot zviedru žurnālistu darbību. Tūkstošiem ebreju valsts iedzīvotāju tikmēr parakstījuši petīciju, kas aicina boikotēt IKEA, Volvo un citu Zviedrijas uzņēmumu produkciju.