Nodokļu samazināšana Latvijā varētu sākties jau pēc diviem mēnešiem - no 1. jūlija iecerēts samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 22% uz 21%, kam nākamgad sekos arī darbaspēka nodokļu samazināšana, pēc Reformu vadības grupas sēdes sacīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Ir skaidrs, ka šis solis pamatā sperts, lai mazinātu inflācijas riskus un tādējādi censtos izbēgt no problēmām ar mūsu valsts iestāšanos eirozonā. Uzņēmēji gan vairāk sagaidīja pirms vēlēšanām solīto darbaspēka - iedzīvotāju ienākuma - nodokļa samazināšanos. Lai šī vilšanās nebūtu pārāk liela, valdība ir gatava debatēt arī par šī nodokļa samazinājumu, arī par 1%. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādījis, ka galvenais diskusiju objekts tuvākajās nedēļās būs par darbaspēka nodokļu mazināšanu, par ko esot jāgūst skaidrība, vēl pirms tiek pieņemts lēmums par PVN mazināšanu. «Mums ir skaidri jārāda, ka turpinām virzīties uz eirozonu, un tieši tāpat mums jārāda, ka pildām solījumus attiecībā uz konkurētspējas kāpināšanu, kas primāri ir darbaspēka nodokļu mazināšanas jautājums.»
Abi samazinājumi ir vairāk simboliski un paši par sevi vēl nekliedē dažādas bažas. Vai PVN samazināšana nozīmēs cenu samazināšanos veikalos, tas vēl pats par sevi automātiski nav skaidrs, un valdība runā par tādu kā vienošanos ar tirgotājiem. Arī vēl nav zināms, vai ļoti simboliskais ienākuma nodokļa samazinājums pats par sevi nodrošinās mūsu uzņēmēju konkurences pieaugumu. Daudzi eksperti izsakās, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas īstenībā ir tāds «ne šis, ne tas», kas tā kā uzrāda valdības ekonomisko labo gribu, bet varētu būt neefektīvs. Vienu vārdu sakot, valdība paliek savās stingri konservatīvajās pozīcijās. Jautājums, kā šādas pozīcijas saskan ar Nacionālās attīstības plāna projektā pieteikto skaļo virsmērķi - ekonomikas izrāviens.